Panorāma

Durbes jūras ērgļu ligzdā izšķīlies putnēns

Panorāma

Rīgas dome gatavojas izpilddirekciju likvidēšanai

Vai krīze ietekmējusi dzīves līmeni?

Covid-19 krīzes ietekmē Latvijā nabadzība nav pieaugusi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kopumā nabadzība Latvijā pēdējā gada laika nav pieaugusi, tā vēstīts Centrālās statistikas pārvaldes apskatā par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves līmeni.  

2020. gadā nabadzībai bija pakļauti 7,3% jeb 137 000 iedzīvotāju, kas pat ir mazāk nekā vēl gadu iepriekš – 2019. gadā.

“Labā lietā ir tā, ka saistībā ar šo Covid krīzi dzīves apstākļi nav pasliktinājušies visā visumā. Protams, tie cilvēki, kas tieši cieta, ir cita lieta,” vērtēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes socioloģe Baiba Bela.

Atšķirībā no ekonomiskās krīzes pirms nu jau vairāk nekā desmit gadiem Covid-19 pandēmijas ietekme nav bijusi tik skarba.

“Ietekme nav salīdzināma ar iepriekšējo ekonomisko krīzi, kas bija 2008.–2009. gadā, kad bezdarbs bija 20%. Krīzes ietekme, protams, atšķiras pa profesijām, nozarēm. Piemēram, ir viena tāda nozare – izmitināšana un ēdināšana, kur 29% ir atlaisti un vēl 29% atrodas dīkstāvē. Tas nozīmē, ka 58% darbinieku šobrīd nekādu darba ienākumu nav,” skaidroja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Tikmēr, piemēram, programmētājiem, kas jau pirms pandēmijas bija profesija ar salīdzinoši augstiem ienākumiem, tie kāpuši arī pērn, skaidroja Latvijas Bankas pārstāvis. Ir nozares, kas cietušas vairāk, citas gluži pretēji – krīzi nejūt nemaz.

Salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas visvairāk atlaisto darbinieku ir jau minētajā viesmīlības biznesā. Par 10% un 9% bezdarbs pieaudzis transporta un administratīvo pakalpojumu jomā.

Tikmēr valsts pārvaldes, izglītības un veselības nozarēs, kā arī nekustamā īpašuma uzņēmumos izmaiņu nav, bet pieprasītajā informācijas tehnoloģiju jomā darbinieku skaits pat pieaudzis par 2%.

“2020. gada laikā turpināja augt iedzīvotāju skaits ar ļoti augstu algu – 3000, 4000, 6000 eiro – šo cilvēku skaits turpināja augt. Ja alga bija 400–770, tieši tajās profesijās bija ļoti lielas atlaišanas,” norādīja Krasnopjorovs.

Piemēram, bezdarba līmenis pērn no 6% pieaudzis līdz 8%, un tas nav daudz pēc ekonomistu domām.

Vērtējot iedzīvotāju iespējas tikt pie nepieciešamās palīdzības, dažādās pašvaldībās iespējas nav vienlīdzīgas. To atklājis valsts pētījumu programmas pētījums “Dzīve ar Covid”.

“Un tur atkal ir tā Latvijas īpatnība, ka katra pašvaldība dara, kā grib. Cilvēki ar līdzīgām vajadzībām nesaņēma vienādu atbalstu. Jo kāda reaģēja elastīgi un piešķīra šo krīzes palīdzību, piemēram, dāsnāk, kamēr citi ne. Tas, kas varbūt parādās aptaujās ar pakalpojumu sniedzējiem, ka pie sociālajiem dienestiem vēršas cilvēki, kas iepriekš nekad nav bijuši dienestu redzeslokā.  Nu tātad ir cilvēki, kam patiešām apstākļi pasliktinājās,” norādīja Baiba Bela.

Tie varētu būt vecāki ar vairākiem bērniem, kam pēkšņi bija jāpērk tehnika attālinātajām mācībām un darbam, kā arī papildu izdevumi par ikdienas pārtiku laikā, kad visa ģimene dzīvo mājās, skaidroja Latvijas Universitātes pētniece.

Socioloģe uzskata, ka kopumā nabadzība valstī samazinās, jo mainās minimālais slieksnis tiem, kas var pretendēt uz palīdzību un saņemt pabalstus.

Par nabadzīgām personām Eiropas Savienībā, tostarp arī pie mums, uzskata tos, kas citstarp  nevar segt komunālos maksājumus, atļauties sildīt mājokli, ēst gaļu vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu katru otro dienu, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, lietot personiskām vajadzībām telefonu, televizoru, braukt ar savu auto un tamlīdzīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti