Aplūkojot skaitļus, kas iezīmē situāciju tūrisma nozarē, redzama drūma aina. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) paredz tūrisma ekonomikas samazināšanos par 45% līdz 70%, nozarei visā pasaulē radot līdz 400 miljardiem eiro lielus zaudējumus. Savukārt Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome lēš, ka Eiropā ir apdraudēti 10 miljoni darbavietu. Eiropas Komisija lēš, ka vissmagāk cietīs kruīza kompānijas, kuru zaudējumu apmērs tiek lēsts līdz pat 90%. Portugāles galvaspilsētā Lisabonā dzīvojošā gide Leonora ir viena no tiem nozarē strādājošajiem cilvēkiem, kas jau zaudējuši darbu.
"Es un mani kolēģi, mēs visi esam bez darba. Proti, mums nav ko darīt, nav tūrisma, un tāpēc mēs gaidām. Mēs nezinām, cik ilgi. Šis varētu būt zaudēts gads, mēs nezinām. Valdība mums, vismaz man un trim citiem kolēģiem, maksā 292 eiro un 60 centus mēnesī – tātad tas nav daudz, tas būtībā ir smieklīgi," saka Leonora .
Visā Eiropā tūristu iecienītākajās vietās situācija ir teju vienāda.
Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi darbību spiesti pārtraukt.
Diskusija par situāciju nozarē norisinājusies Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejā. Deputāti tajā aicināja izstrādāt ilgtermiņa rīcības plānu, lai palīdzētu nozarei. Tomēr līdz tam tūrisms izskatīsies pavisam citādāk, kā bija ierasts. Komitejas priekšsēdētāja, EP deputāte no Francijas Karima Delli saka, ka cilvēki šogad var aizmirst par tādām brīvdienām kā agrāk.
"Mēs pat neesam pārliecināti par to, vai šovasar būs iespējams doties brīvdienās, jo vīruss pēc mēneša vēl nebūs miris, tas ir skaidrs. Sociālās distancēšanās pasākumus gan transportā, gan citviet joprojām būs svarīgi saglabāt. Ir ļoti svarīgi domāt par nākotni, un es uzskatu, ka nākotne būs vietējais tūrisms un vietējās ekskursijas. Mēs vairs nevaram ceļot pa pasauli - tagad mums ir vajadzīga jauna paradigma," norāda Delli.
Deputātei piekrīt Eiropas ceļojumu komisijas izpilddirektors Eduardo Santanders, viņš uzskata -
kamēr robežas nav pilnībā atvērtas, atvaļinājumi savā valstī vai netālu no dzīvesvietas kļūs par normu.
"Mēs zinām, ka Šengenas zona, visticamāk, tiks atkal atvērta šīs vasaras laikā, tuvojoties septembrim. Tapēc mēs praktiski sakām, ka šī vasaras sezona ir zaudēta, jo mēs zinām, ka realitāte mums visiem būs iekšzemes ceļojumi. Tomēr ar to nepietiks, lai glābtu visu uzņēmējdarbību un gūtu pietiekamus ienākumus, lai tādējādi radītu nodarbinātību un pat saglabātu to," pauž Santanders.
Viņš gan saglabā optimismu un saka, ka atpūtnieki joprojām var maksimāli izmantot vasaru, ja vien tiek apsvērta ceļošanas paradumu maiņa. "Mēs domājam, ka lauku tūrismam klāsies ļoti labi, cilvēki droši vien daudz dosies uz laukiem, pie dabas, tāpēc domājam, ka arī Alpu reģioni, kalnu reģioni gūs labumu no tā. Savukārt piekrastes reģioni, iespējams, atgūsies nedaudz lēnāk, jo tur esošā infrastruktūra veidota lielam cilvēku kopumam," saka Eiropas ceļojumu komisijas izpilddirektors.
Aprīļa beigās notika Eiropas Savienības tūrisma ministru videokonference, kurā tika apspriesti iespējamie risinājumi nozarē. Tika runāts par “tūristu koridora” izveidi starp dalībvalstīm, tomēr par šādu ideju teju nav detaļu.
Tāpat ministri apsprieduši Eiropas Savienības mēroga tā dēvēto "Covid-19 pasi".
Proti, sava veida Eiropas Savienības mēroga veselības ceļošanas dokumentu. Ideja ir atļaut ceļot tūristiem no tām bloka valstīm, kurās pandēmija jau ir diezgan kontrolēta. 80% tūristu Eiropā ierodas tieši no Eiropas Savienības iekšējiem tirgiem.
Runas par robežu atvēršanu gan ir ļoti piesardzīgas, jo pastāv bažas, ka tas var radīt jaunu uzliesmojuma vilni. Eiropas Parlamenta transporta un tūrisma komitejas loceklis, čehs Ondržejs Kovaržiks uzskata – lai mazinātu riskus, ļoti būtiska robežu atvēršanas jautājumā būs koordinācija starp dalībvalstīm.
"Jau pašā pandēmijas sākumā bija ļoti svarīgi, lai dalībvalstis būtu atbildīgas un ieviestu visstingrākos ierobežojumus. Bet es domāju, ka ierobežojumu atcelšanas un atkopšanās posmā ir ārkārtīgi nepieciešams, lai tiktu ieviesta Eiropas Savienības līmeņa koordinācija. Un tas attiecas ne tikai uz ekonomikas atveseļošanos, bet arī uz robežu šķērsošanas noteikumiem," norāda Kovaržiks.
Pat tad, ja robežas tiks atvērtas, tūrisma atdzīvināšana būs atkarīga arī no tā, vai cilvēki varēs ceļot, izmantojot aviosatiksmi.
Bloka transporta ministri apspriež iespējamās prasības, lai tūristi, izmantojot gaisa satiksmi, justos droši. Tas ietvertu sociālo distancēšanos vai obligātu temperatūras pārbaudi pasažieriem. Aviosabiedrības, kuras savai glābšanai pieprasa 26 miljardus eiro, brīdina - ja tās nesaņems steidzamu palīdzību, tās ir pakļautas sabrukšanas riskam.
Plānots, ka Eiropas Komisija divu nedēļu laikā publiskos savus priekšlikumus tūrisma un ceļošanas jomā. Paredzams, ka priekšlikumos tiks ietverti risinājumi par robežām un drošību lidmašīnās. No priekšlikumiem būs atkarīgi ne tikai cilvēku vasaras brīvdienu plāni, bet arī visas Eiropas ekonomikas nākotne.
