Viņa pastāstīja, ka Latvijas darba tirgū septiņas no desmit vakancēm ir būvniecībā. "Arī citas nozares saskaras ar milzīgu darbaroku trūkumu. Mēs esam aicinājuši valdību domāt un runāt par īslaicīgu viesstrādnieku piesaisti no Ukrainas un Baltkrievijas. [Situācija jārisina] kontrolēti vai arī [būs] jāizliekas, ka viņu [viesstrādnieku] šeit nav, lai gan viņi ienāk caur trešajām valstīm - Lietuva un Polija ir atvieglojušas viesstrādnieku ieceļošanu," sacīja Fromane.
Maija sākumā "Latvijas Vēstnesī" tiks publicēta būvniecības ģenerālvienošanās, kas paredz būvniecības nozarē noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā.
Fromane pastāstīja, ka ģenerālvienošanos jau parakstījuši 313 uzņēmumi jeb 56% no nozares pārstāvjiem. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei. "Mēs jūtam, ka būvniecības nozarē mazinās ēnu ekonomika. Uzņēmēju iesaiste kļūs godīga," teica Fromane.
KONTEKSTS:
Pēc tiesībsarga un atsevišķu deputātu iebildēm par atkāpēm no līdzšinējās virsstundu apmaksas kārtības, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi sagatavot alternatīvu likumprojektu Darba likuma grozījumiem, jo valdības iesniegtās izmaiņas paredzēja iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Tā būtu mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Pašlaik par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā.
Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem.
Latvijā līdz šim vispārsaistoša ģenerālvienošanās noslēgta tikai dzelzceļa nozarē. Patlaban būvniecības nozares uzņēmumi strādā pie ģenerālvienošanās savā nozarē, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars.
