Baltijas lauksaimnieki Briselē atgādinās par nevienlīdzīgo finansējumu dalībvalstīm

Baltijas valstu lauksaimnieki ceturtdien, 12. decembrī, pulcēsies Briselē, lai Eiropadomes sanāksmes apmeklētājiem atgādinātu par nevienlīdzīgo nozares finansējuma sadali starp dalībvalstīm. Latvijas lauksaimnieku organizācijas norāda, ka Baltijas zemnieki ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, kas ir tikai 54–60% no Eiropas vidējā.

ĪSUMĀ:

  • Briselē Baltijas lauksaimnieki atgādinās par nevienlīdzīgiem maksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu zemniekiem.
  • Lauksaimnieki atgādina, ka saņem tikai 54% - 60% no ES vidējā atbalsta.
  • LOSP: Latvijas zemnieki apzināti padarīti mazāk konkurētspējīgi.
  • Baltijas valstīm kopš iestāšanās ES ir zemākie atbalsta platību maksājumi.
  • Iepriekš solīts maksājums 196 eiro par hektāru 2020. gadā, bet būs tikai 176 eiro.
  • Zemnieki runās arī par klimata prasību spiedienu uz nozari.
  • Plānots izcelt arī vajadzību kāpināt atbalstu lauksaimnieciskās darbības uzsākšanai.
  • Dabas fonds: Arī zemniekiem kā sabiedrības daļai jācenšas ieviest videi draudzīgas lietas pat bez kompensācijām.

Tāpat zemnieki iestājas par lielāku atbalstu jaunajiem zemniekiem un papildu finansējumu klimata prasību izpildei. Tikmēr Pasaules dabas fonds vērtē, ka ir jāseko principam – piesārņotājs maksā, un lauksaimniecībai arī ir liela ietekme uz apkārtējo vidi.  

Baltijas lauksaimnieki Briselē atgādinās par nevienlīdzīgo finansējumu dalībvalstīmSintija Ambote

    Lauksaimnieku protestu vilnis Eiropā norit jau pāris nedēļas, taču ceturtdien Briselē pulcēsies arī Baltijas valstu un citu jauno Eiropas Savienības valstu lauksaimnieki, lai stāstītu par savām prasībām daudzgadu budžeta veidošanā.

    Latvijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādīja, ka “mums ir jākonkurē Eiropas atvērtajā tirgū, kas ir klātesošs arī Latvijā. Nav taču tā, ka tikai Latvijas zemnieki piedāvā tikai savu produkciju vietējos lielveikalos un konkurē tikai savā starpā, tur ir arī Polijas, Dānijas, Vācijas, Spānijas un citu valstu lauksaimnieku produkti, un mums ir jākonkurē, bet vienlaikus Latvijas zemniekiem ir tikai trīs ceturtdaļas no tiem atbalsta maksājumiem, kādi ir lauksaimniekiem citās Eiropas Savienības valstīs”.

    “Manuprāt, tas ir nesamērīgi, un no veco Eiropas Savienības valstu puses mēs apzināti tiekam turēti tādā situācijā, lai viņu produktam būtu veiksmīgāks un konkurētspējīgāks noiets mūsu tirgū,” uzskata Vilnītis.

    “Tāpēc mēs esam jau iedevuši premjeram līdzi uz Briseli ceļamaizi un lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, kas tur būs, esam iedevuši karogus, līdz ar to mūsu līdzdalība tur būs, solidarizējoties ar pārējām jaunajām Eiropas valstīm,” stāstīja Vilnītis.

    Baltijas valstīm kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir zemākie atbalsta platību maksājumi valstu vidū.

    Pirms septiņiem gadiem Eiropadome vienbalsīgi vienojās, ka vēlākais līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz tiešmaksājumu līmenis vismaz 196 eiro par hektāru.

    Solījums nav izpildīts, un Baltijas maksājumu līmenis nākamgad būs aptuveni 176 eiro.

    Bez maksājumu izlīdzināšanas zemnieki runāšot arī par klimata prasību spiedienu uz nozari.

    “Lauksaimniekiem nākotnē būs jāiegulda pietiekoši lieli resursi, lai nodrošinātu klimata prasības, bet Eiropas Komisijas jaunajā budžeta projektā lauksaimniecībai atbalsts kopumā tiek samazināts. Līdz ar to prasības pieaugs, bet atbalsts tiks samazināts. Protestos ir prasības to nesamazināt visai Eiropai, bet Baltijas un Višegradas valstīm ir jautājumi par to, ka atbalstam turklāt ir jāpieaug vismaz līdz Eiropas vidējam līmenim, tad varētu arī lauksaimniekam kompensēt tos pienākumus, kuri tiks uzlikti, kas tiks uzlikti zemniekiem,” skaidroja Vilnītis.

    Viņš skaidroja, ka, piemēram, lauksaimniekiem ir pienākums mazāk izmantot pesticīdus, otrs – ievērot lielākas buferjoslas.

    Latvijā ir vien 7% jauno zemnieku no kopējās lauksaimnieku sabiedrības. Tādēļ Jauno zemnieku kluba vadītājs Kārlis Ruks vēl papildināja, ka protestā plānots izcelt arī vajadzību kāpināt atbalstu lauksaimnieciskās darbības uzsākšanai.

    “Pēc statistikas redzams, ka vidējais lauksaimnieku vecums visā Eiropā ir ļoti augsts un paaudžu nomaiņa nav notikusi pietiekoši raiti. Latvijā šis vecums ir 48 līdz 50 gadi. Tāpēc, mūsuprāt, ir nepieciešams vairāk instrumentu un finansējuma, lai mēs varētu lauku jauniešus aicināt uzsākt saimniekošanu vai aicināt jauniešus pārcelties un vienkārši attīstīt lauku vidu,” stāstīja Kārlis Ruks.

    Viņš norādīja, ka, piemēram, bloķējot satiksmi ar traktoriem, lauksaimnieki atsevišķās valstīs pārspīlējuši, un viņa ieskatā par nozares prasībām protestos politiķiem jādod signāls sarunu veidā.

    Tikmēr Pasaules Dabas fonda speciāliste Magda Jentgena vērtē, ka jaunākās vides prasības lauksaimniekiem pagaidām vēl ir neskaidras,

    taču arī zemniekiem kā sabiedrības daļai būtu jācenšas ieviest videi draudzīgus kompromisus arī bez kompensācijām.

    “Protams, arī mēs esam par godīgiem platībmaksājumiem visiem lauksaimniekiem, tā ir viena puse, bet otra puse ir fakts, ka lauksaimniecībai ir liela ietekme uz apkārtējo vidi. Un man liekas, ka šeit jāseko principam – piesārņotājs maksā, jo mūsu prasības diemžēl nav pietiekami stipras. Ne tikai Latvijā. bet arī Kopējā lauksaimniecības politikā (KPL), kas tagad noslēgsies, tur jau visas tās zaļināšanas opcijas nebija videi pietiekami draudzīgas. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka ar jauno KLP tas mainīsies un tās iespējas lauksaimniekiem kļūt videi draudzīgiem arī būs reāli iespējamas un viņi to darīs,” klāstīja Jentgena.

    Baltijas un citu valstu lauksaimnieki  pulcēsies Briselē Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes laikā, kurā spriedīs par daudzgadu budžeta aprisēm nākamajam periodam no 2021. līdz 2027. gadam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti