Protesti ir vērsti pret Eiropas Savienības (ES) vides politiku un Zaļo kursu, zemniekiem cīnoties ar ienākumu samazināšanos un konkurenci, ko rada lēts imports, tai skaitā no Ukrainas.
Cenšoties mazināt saspīlējumu, Eiropas Savienība jau ir atkāpusies no vairākām sava Zaļā kursa plāna daļām - no 2040. gada klimata plāna svītrota atsauce uz lauksaimniecības radītajām emisijām, atsaukts likums par pesticīdu lietošanas samazināšanu un atlikta prasība atstāt daļu zemes neapstrādātu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai.
Kopš pulksten 6 no rīta Briseles ielas pildījās ar traktoriem, pilnībā bloķējot pieeju Eiropas Savienības Padomei, kur pirmdien pulcējās ES lauksaimniecības ministri.
Policija rēķina, ka pilsētā iebraukuši ap 900 traktoru, un dažviet starp protestētājiem un policiju izcēlās saķeršanās.
Viens no traktoriem mēģināja pārraut policijas kordonu pie Šūmaņa laukuma, un policijai nācās izmantot ūdensmetēju.
Pret birokrātiju, lētiem importiem, parāk strauju Zaļo kursu, parāk mazām subsīdijām🚜🚜🚜…. Te sabraukuši zemnieki arī no Itālijas, Spānijas, Čehijas - tiek dedzinātas riepas, policija ķerās pie ūdensmetējiem…. Vairāk šovakar @ltvzinas pic.twitter.com/cOJSFHQX6Q
— Ilze Nagla (@ilzenagla) February 26, 2024
Citviet ūdensmetējs tika izmantots, lai dzēstu aizdedzinātās riepas. Tieši pie Eiropadomes aizdedzinātās riepas atbrauca dzēst ugunsdzēsēji.
Par spīti lietum, zemnieki turpina protestēt, var dzirdēt petaržu sprādzienus, tepat arī tiek dedzināti atkritumi, daudz traktoru un tālumā redzams uzraksts – "Eiropas nākotne". Tas precīzi raksturo šodienas noskaņojumu te Briselē.
"Viņi ir ieradušies pateikt Eiropas Savienībai – vienreiz pietiek! Mēs vairs nevaram atbalstīt šis trakās politikas bez kaut kāda budžeta, bez jauniem rīkiem, kas palīdzētu zemniekiem veikt šo pāreju.
Mums arī vajag vairāk laika – nevis 2030. gadu, bet 2050. gadu," stāsta Spānijas zemnieku asociācijas ASAJA pārstāvis Hosē Marija Kastilja.
No pārējiem protestētājiem atšķīrās itāļu zemnieki, kas bija eleganti saģērbti jaunās koši dzeltenās lietus jakās.
"Ukraina šeit nav uzmanības centrā, jo lielākais graudu imports ir no Kanādas un Turcijas. Mēs arī prasām godīgāku cenu pienam," protestu iemeslus skaidro Itālijas zemnieks Emanuels Sanarika.
"Ne tikai no Ukrainas, bet arī no Dienvidamerikas – tur ir "Mercosur" tirdzniecības līgums. No turienes ir produktu imports, un viņiem nevajag ievērot tos pašus standartus, ko mūsu zemniekiem. Tā ir konkurences problēma, un tas nav godīgi pret mūsu lauksaimniekiem," secina Flandrijas parlamenta deputāts Klāss Slotmans.
Protestētāji prasa palielināt finansējumu kopējai ES lauksaimniecības politikai, kas jau tagad veido aptuveni trešdaļu no visa ES budžeta un ir 60 miljardi eiro gadā.
Zemnieki uzskata, ka izmaksu pieaugums un arvien pieaugošā birokrātija, lai ievērotu visus vides noteikumus, ir steidzami jārisina.
Zemkopības ministri to ir gatavi apsolīt, notikušajā vainojot Eiropas Komisiju.
"Zaļais kurss mums ir jāīsteno tā, lai tas kļūtu praktiski īstenojams un mazāk birokrātisks. To var izdarīt," uzskata Vācijas lauksaimniecības ministrs Džems Ezdemirs. "Diemžēl šī komisija to nav izdarījusi labi. Es gribu to pateikt ļoti skaidri. Piemēram, Ilgtspējīgas izmantošanas regula ir birokrātisks briesmonis, kas novedīs pie ambīcijām, kas nodarīs vēl lielāku kaitējumu dabas aizsardzībai."
