Pirmdien plašo protestu ēnā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē ministri par daudzām lietām bijuši vienisprātis. Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka Latvijas zemniekiem labā ziņa ir konceptuālā vienošanās mainīt valsts atbalsta griestus, kā arī izmaiņas prasībās par zemes atstāšanu ne lauksaimniecības vajadzībām.
Ministrs otrdien vēl atrodas lauksaimniecības izstādē Parīzē, videozvanā viņš uzsvēra, ka vairākas lietas varēs tagad lemt katra valsts nacionālā līmenī. "Grozot šo pamataktu, regulu, mēs dotu brīvību dalībvalstīm izvēlēties ko viņas ievieš un ko ne, orientējoties pēc katras valsts īpatnībām," atzīmēja Krauze.
Jautāts par protestiem, kas pirmdien aiz Eiropas Komisijas ēkas logiem notika Briselē un iepriekš citviet Eiropā, Krauze uzskata, ka politiķi zemniekus ir sadzirdējuši: "Ietekmējis Briseles ierēdņu un Briseles politiķu domāšanu. Kā zināms, arī [Eiropas] Komisijas priekšsēdētāja [Urzula fon der Leiena] nāca ar priekšlikumu atsaukt augu aizsardzības regulu. Arī citas iniciatīvas."
Latvijas zemnieku organizācija "Zemnieku saeima" gan izteicās piesardzīgi un uzsvēra, ka vēl jau nekas nav pieņemts, taču sākums esot labs.
"Zemnieku saeimas" ārpolitikas speciālists Valters Zelčs vērtēja: "Beigsies bumbas mētāšana starp nacionālajām ministrijām un Eiropas Komisiju saistībā ar to birokrātiju – mums Zemkopības ministrija saka, ka mums Eiropas Komisija lika, un Eiropas Komisija saka, ka mēs to neesam likuši, ministrija pati izdomāja."
Zelča vērtējumā izmaiņas tuvāko mēnešu laikā būs nelielas. Piemēram, varētu mazināt prasības par tehnikas un lauku fotografēšanu.
"Lielā problēma, ka tas joprojām nav rakstīts uz papīra. Tas joprojām ir process," piebilda Zelčs. "Zemnieku saeima", konsultējusies ar organizācijām Eiropā, norādīja, ka katrai valstij ir savas, specifiskās prasības.
Protestu akciju šonedēļ pieteikuši Polijas zemnieki. Viņi apņēmušies protestēt uz Polijas–Lietuvas robežas. Lietuvas un Latvijas zemnieki dalību šajā akcijā atteikuši, jo viens no protesta mērķiem ir mudināt pārtraukt Ukrainas graudu importu.
KONTEKSTS:
Polijā 9. februārī notika plaši lauksaimnieku protesti, kas līdz šim bijuši vieni no lielākajiem. Zemnieki ar traktortehniku izbraukuši ielās visā valstī. Lauksaimnieki ir neapmierināti arī ar lielo birokrātiju, protestēja pret importu no Ukrainas un pret Eiropas Savienības prasībām.
Šī mēneša pirmajā pusē Polijas lauksaimnieki protestu laikā bija uz autoceļa izgāzuši no Ukrainas ievestos graudus, kas bija ceļā uz Eiropas Savienības valstīm. Incidents noticis vairākas dienas pēc tam, kad poļu kravas auto šoferi bija izbeiguši divus mēnešus ilgo robežas blokādi.
Notikušais Ukrainā tiek vērtēts ļoti negatīvi – jo īpaši, ņemot vērā esošos apstākļos, kuros ukraiņu zemnieki zem lodēm un raķetēm faktiski turpina apsēt laukus un novākt ražu, kura tagad vienkārši izgāzta ceļmalā.
Vēl pērnā gada nogalē Polijas autopārvadātāji bloķēja robežu, radot milzīgus zaudējumus Ukrainas pārvadātājiem un zemniekiem, tagad to dara lauksaimnieki.
Zemnieki protestējuši arī citās valstīs, tostarp Latvijā. 5. februārī protestos piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēsa akcijas rīkotāji – biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
