Briseles institūcijās uz ASV nodomu ieviest muitas tarifus reaģēja asi. Eiropas Komisija izstrādājusi no ASV ievesto preču un produktu sarakstu, kam noteiks muitas tarifus, ja Baltais nams savu nodomu nemainīs.
Tagad par tirdzniecības karu jau iesauktais ASV strīds ar daudzām pasaules valstīm ir ieguvis jaunu pavērsienu.
Baltais nams ir pavēstījis, ka varētu „mīkstināt” savu nodomu noteikt augstus muitas tarifus alumīnijam un tēraudam, ko ieved no ārzemēm. Šo izņēmuma valstu vidū varētu būt tuvākās kaimiņienes Meksika un Kanāda, un, iespējams, vēl citas, taču arī šīs „atlaides” būtu tikai uz laiku.
Par spīti vētrai un protestiem, kas sacēlušies daudzviet uz zemeslodes, ASV prezidents Donalds Tramps rīkojumu gatavojoties parakstīt tuvākajā laikā. Un tas nozīmēs – 25% muitas tarifus tērauda un 10% alumīnija importam.
Kanāda ir lielākā tērauda un alumīnija eksportētāja uz ASV, bet otrā aiz tās ir Eiropas Savienība, kas šobrīd ir nobruņojusies ar trīs soļu plānu, ja gadījumā ASV savu nodomu nemainīs.
Par tirdzniecību atbildīgā Eiropas Komisāre Sesīlija Malmstrēma paziņoja, ka scenāriji ir trīs.
„Vispirms mēs iesniegsim sūdzību par savām tiesībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sadarbojoties ar citām valstīm, kas no šīs rīcības būtu cietušas. Mēs arī esam izvērtējuši iespējamu ASV produktu sarakstu, kuriem noteiktu ievedmuitas tarifus. Kā arī mēs apsveram pasākumus, kā nosargāt mūsu tirgu, ja šās situācijas dēļ liela daļa tērauda produkcija tiktu novirzīta uz Eiropas Savienību,” sacīja Malmstrēma.
Ar muitas tarifiem apliekamo preču saraksts būtu dažāds un visai plašs, sākot ar tēraudu, beidzot ar pārtikas produktiem un alkoholu.
Tirdzniecības komisāre atzina, ka saprot ASV nodomu aizsargāt savu tirgu, bet šāds solis iedragās arī Eiropas Savienību, apdraudēs tūkstošiem darbavietu. Līdz ar to tam būšot stingra un atbilstoša atbilde. Tajā pašā laikā Eiropas Savienība saprotot, ka ieguvējs nebūs neviens un Eiropas Savienība turpinot politiskas un diplomātiskas sarunas ar ASV visos līmeņos.
Vairākas pasaules valstis šajā notikumu vētrā mobilizējas, un 11 Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis gatavojas parakstīt savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu par tarifu pazemināšanu. To vidū ir Austrālija, Kanāda, Čīle, Japāna, Meksika un citas, un šis līgums aptvers 500 miljonus cilvēku. Arī ASV bija iespēja šajā sadarbībā piedalīties, taču ar prezidenta Trampa rīkojumu tās atteicās. Eksperti norāda, ka šis jaunais līgums Savienotajām Valstīm būs pamatīgs ekonomiskais trieciens, jo
Vašingtonas atteikšanās piedalīties atstāj atvērtu ceļu Ķīnai.
Plānots, ka Eiropas Savienībā šos procesus īpaši pārrunās arī Briselē, kad šeit samitā 22. un 23. martā tiksies Eiropas Savienības valstu vadītāji.
