Pēc viņa teiktā, Latvijas augstskolu pārvaldībā pietrūkst atvērtības, gatavības konkurētspējai un izmaiņām. Arī visas pārmaiņas, kas notikušas, esot nākušas caur ļoti lielām cīņām.
Panke norādīja, ka augstskolās vajadzētu nodalīt lēmumu pieņemšanu no izpildes. Proti, būtu padome, kas pieņem stratēģiskos lēmumus, un tad ir rektors un senāts, kas strādā pie lēmuma izpildes.
Pēc Pankes teiktā, Latvijā ir jāaizmirst par lētā darbaspēka valsts konceptu, jo Latvija tāda nebūs, tai jākoncentrējas uz biznesa jomām, kurās ir augsta pievienota vērtība.
Tāpat arī Panke norādīja, ka galvenā problēma, ko investori Latvijā redz joprojām, ir darbaspēka pieejamība un kvalitāte.
Viņš stāstīja, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir viszemākais ārvalstu investoru skaits Baltijā un jau ilgstoši atpaliekam no kaimiņiem. Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs esot 23,7 miljardi eiro, Lietuvā - 18 miljardi eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardi eiro.
Pēc Pankes teiktā, Latvijā trūkst mērķtiecīguma un nemainības valsts pozicionēšanā. Piemēram, Igaunija sevi pozicionē kā tehnoloģiju valsti, bet Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) eksports ir lielāks, kas nozīmē, ka Latvija neprot atrast sev pareizos mārketinga paņēmienus.
