Par pētījumu
No 2024. gada februāra līdz marta sākumam intervēti 66 ārvalstu uzņēmumu vadītāji Latvijā, kuru ieguldījums Latvijas ekonomikā ir būtisks, veidojot teju ceturto daļu (24%) no uzņēmumu maksāto nodokļu ieņēmumiem, 33% no kopējās peļņas un vairāk nekā ceturto daļu (26%) no kopējā darbaspēka ārvalstu uzņēmumos Latvijā.
Investīciju klimatu Latvijā investori vērtē ar vēsturiski viszemāko vērtējumu. Jautāti par iemesliem zemajam vērtējumam, vairākums investoru izceļ ģeopolitisko situāciju, minot arī kvalificēta darbaspēka nepieejamību, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomātu normatīvo regulējumu. Vienlaikus ievērojami zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē – ar 2,4 punktiem 5 punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017. gada.
Lai arī ir uzlabojusies komunikācija ar politikas veidotājiem un ir jūtama viņu vēlme ieklausīties, investoru skatījumā – trūkst reālas rīcības.
Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo nav konkrēta pozicionējuma, kas izceltu Latvijas stiprās puses.
Administratīvo slogu novēro visās jomās
2023. gada pētījumā lielāka uzmanība tika pievērsta administratīvajam slogam, tieši to izceļot kā būtisku faktoru, kas kavē Latvijas konkurētspēju un investīciju piesaisti.
Administratīvo slogu Latvijā rada augsts birokrātijas līmenis, koordinācijas trūkums starp publiskā sektora iestādēm, izmērāmu mērķu neesamība valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem un sarežģīts normatīvais regulējums.
Administratīvais slogs vērojams it visās jomās – būvniecībā, nodarbinātībā, tieslietu sistēmā, nodokļu administrēšanā un citur. Investori norāda, ka administratīvais slogs rada papildu darbu, sadārdzina izmaksas un rada nenoteiktības sajūtu, atturot no tālākām investīcijām Latvijā.
Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri jārisina valsts pārvaldei. Tie ir saistīti ar darbaspēka pieejamību un cilvēkkapitāla attīstību, publiskā sektora modernizāciju, caurspīdīguma un paredzamības nodrošināšanu, kā arī godīgas konkurences veicināšanu valsts kapitālsabiedrību un uzņēmumu starpā.
Kopumā tikai 67% investoru apstiprinājuši, ka plāno turpināt investīcijas Latvijā, – un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem pētījuma vēsturē.
Vairāki investori atzīst – investēt citās Baltijas valstīs ir kļuvis vieglāk gan iekšējā tirgus lieluma, gan zemākas birokrātijas dēļ. Savukārt tie investori, kas vēl nav izlēmuši, sagaida skaidru vīziju par valsts attīstību.
Ārvalstu investoru padome norāda, ka investoriem trūkst cerību un samazinās gaidas, ka situācija uzlabosies. Rodoties šķietamība, ka situācija pasliktinās.
"Nevar kontrolēt visu, kas notiek ģeopolitiskajā sfērā, tomēr ir arī tā saucamās "hroniskās slimības" Latvijas ekonomikā, kas saistītas ar darbaspēka pieejamības trūkumu, ar to arī, ka biznesa izmaksas ir diezgan augstas, ņemot vērā inflāciju. Likumdošanas vide arī varētu uzlaboties un palīdzēt investoriem turpināt savu darbību Latvijā. Arī iekšējais tirgus lielums Latvijā ir diezgan ierobežots, tāpēc tie bija galvenie faktori, kas negatīvi ietekmēja investīciju piesaisti Latvijā," skaidroja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzņajeva.
Prezidents: Signāls ir nopietns
Komentējot pētījuma rezultātus, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs medijiem sacīja, ka investoru kopējais noskaņojums Latvijā ir jāuztver nopietni:
"Signāls ir nopietns. Signāls parāda, ka ir jāsasparojas, ka mums ir ļoti daudz darāmu lietu."
Rinkēvičs ieskicēja vairākus jautājumus, ar kuriem būtu jāstrādā: birokrātijas mazināšana, ilgtermiņa stratēģija, problēmas finanšu sektorā.
"Ko man norādīja FICIL pārstāvji un ko es dzirdu no daudziem uzņēmējiem – valstij trūkst ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas. Nevis skaista papīra, bet konkrētas lietas, kur valsts domā, kādā veidā attīstīt enerģētikas jaudas," sacīja prezidents.
Tikmēr premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") kā noteicošo faktoru šādam vērtējumam minēja kopējo ģeopolitisko situāciju, kas rada izaicinājumu ekonomikas attīstībai: "Arī Eiropas Centrālās bankas centieni principā sabremzēt ekonomiku, tādā veidā palēninot inflāciju, ir atstājuši arī zināmas sekas."
Tāpat premjere uzsvēra nodokļu vienkāršošanu, kas ir viens no darba kārtības svarīgajiem jautājumiem, un birokrātijas mazināšanu.
