Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekli Mārtiņš Trons norādīja, ka Ukrainas graudu eksporta atvieglojumi negatīvi ietekmētu Eiropas, arī Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Viņš zināja teikt, ka daļa Ukrainas graudu nonāk Latvijā.
"Līdz šim esam iegādājušies gan kukurūzu, gan rapša un saulespuķu spraukumus, un to mēs darām arī līdz šim. Bet droši vien vairāk ir diskusija par kviešu, miežu vai rapša ievešanu," pastāstīja Trons.
Lauksaimnieku biedrības pārstāvis arī norādīja uz nepieciešamību pēc Eiropas Savienības atbalsta. "Tās lielākās bažas, vai arī Latvijas un Baltijas valstu lauksaimniekiem būs pieejams atbalsts, ņemot vērā to, ka šī lauksaimniecības produkcija – gan graudi, gan olas, gan piena produkti – ienāk arī Latvijas tirgū," sacīja Trons, norādot uz Eiropas Savienības sniegto atbalstu Polijas lauksaimniekiem.
Tāpat esot svarīgi, lai graudu izvešanas sezonas laikā Ukrainas kravu lielie apjomi neparalizētu ostu darbību. Pagaidām šādu signālu neesot. Ukrainas graudus gan varētu vest cauri Latvijai ziemā, pavasarī un vasaras sākumā, kad ostas ir brīvākas, sacīja Trons.
Vienlaikus viņš apliecināja gatavību nākt pretī Ukrainas lauksaimniekiem un piedāvāt palīdzību Ukrainas graudu izvešanai uz trešajām valstīm.
"Balticovo" noliedz pārmetumus
Tikmēr zemnieki pārmet uzņēmumam "Balticovo", ka tas vairs neiepērkot vietējos graudus. Šis olu ražotājs ir viens no lielākajiem vietējiem graudu patērētājiem – gadā barībai izlieto 100 000 tonnu graudu.
Uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps intervijā Latvijas Radio bažas noliedza. "Esam visnotaļ nacionālistiski noskaņots uzņēmums. Esam noslēguši visus mūsu graudu iepirkumu līgumus ar Latvijas uzņēmumiem – kooperatīviem un zemnieku saimniecībām. Tie visi ir 100% Latvijas uzņēmumi," sacīja Auškāps.
Taču lūgts precizēt par graudu izcelsmi, Auškāps norādīja, ka lielākie vadošie kooperatīvi otrdien sarunas laikā apliecinājuši, ka "tiešām visi ir Latvijas zemnieku graudi".
"Šīs bažas ir nedaudz pārspīlētas. 100% visi graudi, kas nāk, ir Latvijas izcelsmes," apliecināja Auškāps, norādot – 70% barības sastāv no kviešiem un miežiem.
Savukārt kukurūzu, saulespuķes un rapšus uzņēmums importē lielākoties no Ukrainas, jo Latvijā ir grūtības atrast nepieciešamos apjomus.
KONTEKSTS:
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
Tikmēr Ukrainas Lauksaimniecības ministrija apsver iespēju palielināt sauszemes transporta iesaisti lauksaimniecības preču piegādēm uz pasaules tirgiem. Graudu eksportam varētu izmantot arī Baltijas ostas Lietuvā un Latvijā.
