Ukraiņi nav apmierināti ar to, ka Eiropas Savienība ir noteikusi importa aizliegumu Ukrainas graudiem, un to savā ikvakara uzrunā pieminēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš pirmdien rīkojis tikšanos ar valdības amatpersonām un mūsu starptautisko attiecību ekspertiem par Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu caur Eiropas valstu teritoriju.

Izskan versija par Baltijas ostu izmantošanu

"Ir ļoti svarīga vienošanās ar Eiropas Komisiju par 15. septembri, kas ir pēdējā mūsu graudu eksporta ierobežojumu diena, un uzskatām, ka Eiropas puse savas saistības izpildīs šajā datumā, kad beigs darboties pagaidu ierobežojumi. Jebkāda ierobežojumu pagarināšana ir absolūti nepieņemama un antieiropeiska. Eiropai ir institucionālās spējas rīkoties racionālāk, nevis slēgt robežu konkrētam produktam. Mēs ļoti aktīvi strādājam ar visiem, lai atrastu risinājumu, kas atbilst mūsu Eiropas garam."

Problēmas Ukrainas lauksaimniecības sektoram sagādā arī tas, ka Melnās jūras labības vienošanās ir izbeigta, tādēļ tiek meklēti risinājumi, kā šos graudus un lauksaimniecības produktus tomēr eksportēt. Izskanējis arī, ka varētu tikt izmantotas Baltijas valstu ostas.

Zināms, ka trīs Lietuvas ministri Eiropas Savienības komisāriem nosūtītā vēstulē norādījuši, ka Baltijas ostas varētu "kalpot kā uzticama alternatīva Ukrainas produktu, tostarp labības, tranzītam".

Aģentūras AFP rīcībā ir vēstules teksts un tajā minēts, ka Baltijas ostas varētu palīdzēt transportēt 25 miljonus tonnu graudu gadā.

Šādā gadījumā Ukrainas graudi vispirms būtu jānogādā Polijā, jo Krievijas sabiedrotā Baltkrievija diez vai atļautu izmantot savu teritoriju.

Lietuvas ministri lūguši Eiropas Savienību samazināt birokrātiju uz Ukrainas robežas ar Poliju.

Rumānija saniknota par triecieniem pie robežas

Tikmēr Krievija pēdējās dienās turpina uzbrukt Ukrainas graudu noliktavām, dodot triecienus Odesas apgabalam un Donavas ostām pie Rumānijas robežas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība pirmdien atvairīja dažus dronus Melnās jūras rajonā, tomēr Donavas ostām Reni un Izmailas pilsētās tika nodarīti postījumi.

Donavas deltas reģions, kas aptver Rumāniju un Ukrainu, tiek izmantots kā Ukrainas graudu eksporta ceļš. Reni mērs Ihors Plehovs paziņoja Ukrainas medijiem, ka pilsētā tika iznīcināti trīs labības angāri. Savukārt seši Rumānijas kuģi, kas uzbrukuma laikā atradās Reni ostā, neskarti aizbrauca uz Donavas krastu Rumānijas pusē.

Triecieni ir doti vien dažus simtus metru no Rumānijas teritorijas, kas ir NATO dalībvalsts, un tas ir sadusmojis rumāņus.

Arī Rumānijas prezidents Klauss Johanniss stingri nosodīja Krievijas uzbrukumus pie viņa valsts robežas, piebilstot, ka jaunākā eskalācija rada nopietnus riskus drošībai Melnajā jūrā. Situāciju Rumānijas pierobežā Rumānija apspriedusi arī ar ASV, kas uzsvērušas, ka aizsargās katru NATO teritorijas centimetru.

KONTEKSTS:

Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.

Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.

Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.

2022. gada vasarā arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām. Taču 2023. gada jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no šīs vienošanās.