ĪSUMĀ:
- "Piena loģistika" un "Māršava" sākuši sadarbību piena savākšanā.
- Jau šobrīd abiem kooperatīviem pārklājas piena pārvadāšanas maršruti.
- "Piena loģistikai", apvienojoties ar "Māršavu", savāktā piena apjoms pieaugs no aptuveni 280 līdz 310 tonnām dienā.
- "Piena loģistika" pusi piena realizē Lietuvā, pusi – Latvijā, skatās arī Igaunijas virzienā.
- Apvienojot spēkus, cer vairāk attīstīt sadarbību tieši ar vietējo pārstrādi.
- Sadarbības mērķis ir arī labāka piena cena, un vienošanos veicināja piena cenu krīze.
- Kooperatīvi plāno diskutēt arī ar citiem reģiona kooperatīviem par sadarbību.
Valmieras novada lauksaimnieks Jānis Ločmelis ir Latvijā lielākā piena kooperatīva "Piena loģistika" padomes pārstāvis, piena nozarē darbojas no 2000. gada.
Lēmums par sadarbību ar nelielāku kooperatīvu "Māršava" pieņemts, jo jau šobrīd abiem kooperatīviem pārklājas piena pārvadāšanas maršruti.
Vienlaikus zemnieki vienojušies, ka pilnīga apvienošanās gan vēl ir nākotnes jautājums.
"Piensaimnieku kooperācijā ļoti gribas nesasteigt šīs lietas un sākt no pašiem pamatiem, sakārtot pirmo līmeni, kas ir vispār tas, ka kooperatīvu vadība ir spējīga apsēsties pie viena galda, diskutēt, sadarboties piena tirdzniecībā, optimizēt loģistikas jautājumus, kuri mums patlaban ļoti pārklājas," skaidroja Ločmelis.
Tas, ka sadarbojas vairāk biedru kopā abos kooperatīvos, pēc Ločmeļa vārdiem, noteikti palīdz nodrošināt lielāku cenu zemniekam par nodoto pienu, "un mēs esam priecīgi par šo savākto piena apjomu, kuru tagad varam palielināt".
Kooperatīvs "Piena loģistika" līdz šim dienā no saviem zemniekiem savāca aptuveni 280 tonnas piena, bet, apvienojoties ar "Māršavu", savāktā piena apjoms būs 310 tonnas dienā.
Patlaban "Piena loģistika" pusi piena apjoma realizē pārstrādes uzņēmumos Lietuvā un otru pusi vietējā pārstrādē, nododot to Tukumā, Jelgavā un Cesvainē, un šobrīd tiek plānots attīstīt sadarbību ar piena pārstrādātājiem Igaunijā.
Taču Ločmelis norādīja, ka, apvienojot spēkus un palielinot piena apjomu, cer vairāk attīstīt sadarbību tieši ar vietējo pārstrādi.
"Esam gatavi skatīties dažādus sadarbības modeļus, jo mēs arī esam nosliekušies par labu ilgtermiņa līgumiem un ļoti vēlētos vairāk sēsties pie viena galda ar vietējo pārstrādi.
Nav mums tā Latvija tik liela, lai katrā pagastā spētu darboties pa vienam kooperatīvam, bet tas ir sarunu process, kur mums pašiem šīs lietas ir jāizzina, lai varam virzīties tālāk," sacīja Ločmelis.
Jautāts, kādēļ līdz šim apvienošanās nav ātrs process, viņš sprieda, ka "pirmkārt, droši vien tāpēc, ka mēs visi esam arī lauksaimnieki, un tā ir tāda atbildības nasta un katram ir savas domas, kā viņš to līdz šim ir redzējis. Manuprāt, arī mazliet jānomainās paaudzei".
"Piena loģistika" patlaban apvieno 73 biedrus, savukārt "Māršavā" darbojas 35 saimniecības, un tās valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš atzina, ka runas par šo kooperatīvu sadarbību gan arī jau ir ilgstošas, taču, saskaroties ar kārtējo cenu krīzi, lauksaimnieki vienojušies, ka tas palīdzēs biedriem nodrošināt stabilitāti.
"Galvenais mērķis ir labāka cena un stabilāki nosacījumi mūsu biedriem, jo krīzes nāk un iet, bet arī mums ir jāgatavojas un jārisina šī problēma," sacīja Auziņš.
"Protams, šī krīze mazliet iezīmēja to, ka arī diemžēl atsevišķi piena pārstrādātāji šo cenošanas politiku izmantoja, lai kooperatīvus nostādītu sliktākā situācijā un pa tiešo maksāja vairāk nekā kooperatīvam, jo, protams, ka kooperācija pēc būtības ir vēsturiski nodrošinājusi labāku vidējo cenu kopumā Latvijā. Savā ziņā tā ir kā cīņa un lobijs par zemnieku interesēm," skaidroja Auziņš.
"Piena loģistika" un "Māršava" pagaidām daļēji savus spēkus apvienojuši no augusta, bet plāno tikties un diskutēt arī ar citiem reģiona kooperatīviem par sadarbības paplašināšanu.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis Latvijas Radio intervijā kooperatīvu apvienošanos vērtēja kā "ļoti pozitīvu tendenci".
