Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka sasaucis kārtējo armijas virspavēlnieka mītnes sēdi un galvenā uzmanība pievērsta situācijai Doneckas un Luhanskas apgabalos. Okupanti patlaban lielākos spēkus koncentrējuši pie Soledaras, atzīmēja Zelenskis.
"Es pateicos visiem mūsu karotājiem, kuri aizstāv mūsu Bahmutu un demonstrē maksimālu noturību! Es pateicos visiem karotājiem Soledarā, kuri iztur jaunus un vēl bargākus okupantu uzbrukumus! Pateicoties mūsu karavīru izturībai tur, Soledarā, esam ieguvuši Ukrainai papildu laiku un papildu spēku," teica Zelenskis.
"Un ko Krievija tur gribēja iegūt? Viss ir pilnībā iznīcināts, dzīvības gandrīz vairs nav palicis. Un tūkstošiem viņu cilvēku gāja bojā: visa zeme pie Soledaras ir klāta ar okupantu līķiem un triecienu rētām. Šādi izskatās neprāts."
Lielbritānijas militārie izlūki savā jaunākajā ziņojumā ar diezgan pesimistisku pieskaņu raksta, ka Krievijas karaspēks, visticamāk, kontrolē lielāko daļu Soledaras. Iebrucējiem būtiskus panākumus ir izdevies gūt pēdējās četrās dienās.
Britu izlūki norāda, ka Soledaras sagrābšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai krievi varētu mēģināt ieņemt aptuveni desmit kilometru attālumā esošo Bahmutu, kur līdz šim norisinājās smagākās kaujas.
Tomēr esot maz ticams, ka Krievijas karaspēkam varētu drīzumā izdoties ieņemt arī Bahmutu, jo Ukrainas spēki tur ir izveidojuši ļoti stabilu aizsardzības līniju.
Cīņas par Donbasu turpinās un šīs sarežģītās un ilgās kaujas rezultāts būs visa reģiona atbrīvošana, uzsvēra Zelenskis. Konkrētāk – Bahmuta, Soledara, Kreminna, Svatove ir tās vietas, kur kaujas norit visintensīvāk.
Ukrainas bruņotie spēki norādījuši, ka tieši Soledara, kas iepriekš apšaudīta ar Krievijas artilēriju, tagad ir kļuvusi par asāko uzbrukumu epicentru. Iepriekš tā bija Bahmuta. Iebrucēji mazās līdz astoņu cilvēku lielās grupās šai pilsētai uzbrūk viļņiem. Tos piesedz artilērija, vairākas raķešu palaišanas iekārtas un mīnmetēji.
Žurnālists Jurijs Butusovs sacīja, ka ukraiņu aizstāvji Soledarā jau astoņas dienas īsteno nepārtrauktu kontaktkauju no tuva attāluma. Vēl pirmdien Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara sacīja, ka pēc neveiksmīga mēģinājuma ieņemt Soledaru un atkāpties Krievijas iebrucēji sākuši spēcīgu uzbrukumu pilsētai. Pirms uzbrukuma Krievijas armija pārgrupējās, atjaunoja spēkus, izvietoja papildu uzbrukuma vienības un mainīja taktiku. Uzbrukuma grupas izveidotas no "vāgnieriešu" rezervēm.
Tikmēr nemitīgi turpinās Ukrainas centieni nodrošināt karam nepieciešamo militāro palīdzību. Polija ierosinājusi valstīm kopīgi izveidot plašu koalīciju, lai piegādātu Ukrainai modernus kaujas tankus, piemēram, "Leopard".
Vācijas kanclers Olafs Šolcs joprojām ir atturīgs jautājumā par "Leopard" tanku piegādāšanu Ukrainai, lai gan Vācijas valdībā pieaug atbalsts šādam solim. Vāciju piegādāt tankus varētu pamudināt, piemēram, Lielbritānijas nosvēršanās par labu tanku piegādei. Briti jau vairākas nedēļas apsver iespēju piegādāt Ukrainai tankus "Challenger 2".
Somija savukārt apsver tanku "Leopard 2" nodošanu Ukrainai. Tikmēr izdevums "Politico" vēsta, ka ASV apsver iespēju nosūtīt uz Ukrainu bruņumašīnas "Stryker" kā daļu no gaidāmās palīdzības paketes. Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms apstiprinājis, ka uz Ukrainu tiks nosūtītas pašgājējhaubices "Archer", kuras uzskata par vienām no labākajām pasaulē.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
