Cik deputātu vēstuļu vēl ir nepieciešams, lai panāktu balsojumu par Terēzas Mejas atstādināšanu no Konservatīvās partijas vadītājas un līdz ar to arī Lielbritānijas premjeres krēsla? Par šo jautājumu jau kopš aizvadītās nedēļas turpina prātot britu mediji.
Noteikumi paredz, ka gadījumā, ja vismaz 48 Lielbritānijas parlamenta deputāti izsaka neuzticību premjerei, par šo jautājumu Konservatīvajā partijā ir jānotiek balsojumam. Precīzs neapmierināto partijas biedru skaits nav zināms, tomēr ir skaidrs, ka to ir visai daudz.
Vairāki Konservatīvās partijas biedri nav apmierināti ar dažādiem nosacījumiem, kas ir ietverti vienošanās tekstā par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kompromisu par šo dokumentu beidzot izdevās panākt pagājušajā nedēļā. Meja jau ir brīdinājusi savus oponentus, ka viņas nomaiņa nekādā ziņā neatvieglos sarunas ar Briseli. Tomēr vairāki kaismīgi "Brexit" aizstāvji turpina uzstāt, ka šķiršanās nosacījumus vēl ir iespējams pārskatīt un tādēļ sarunas būtu jāturpina.
Tomēr gan Briseles amatpersonas, gan vairāku Eiropas valstu politiķi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, ir skaidri pateikuši, ka nav gatavi mainīt šķiršanās nosacījumus. Eiropas Savienības galvenais sarunu vadītājs Mišels Barnjē vairākkārt ir atzīmējis, ka Eiropai ir jāpaliek pie saviem principiem un sarkanajām līnijām, par spīti Londonā valdošajām kaislībām.
Savukārt Meja cer, ka viņas pārstāvjiem Briselē tuvākajās dienās izdosies panākt progresu sarunās par nākotnes attiecībām. Skaidrākas nākotnes aprises varētu palīdzēt pārliecināt atsevišķus britu deputātus. Tāpat Lielbritānijas premjere gatavojas uzrunāt arī biznesa līderus, uzstājot, ka panāktā vienošanās ļaus Londonai atgūt kontroli pār savām robežām. Un migrācijas ierobežošana bija viens no galvenajiem jautājumiem "Brexit" referendumā.
Tikmēr Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri pirmdien ir sapulcējušies Briselē, lai sagatavotos svētdien paredzētajam premjeru un prezidentu samitam. Tajā 27 valstu pārstāvjiem būs jāapstiprina vienošanos ar Londonu.
KONTEKSTS:
Pamatīgu iekšpolitisku satricinājumu Lielbritānijā radījusi ar Eiropas Savienību (ES) panāktā “Brexit” vienošanās. Kaut arī trešdien, 14. novembrī, vakarā to atbalstīja britu premjerministres Terēzas Mejas valdība, ceturtdien četri ministri ir atkāpušies. Tas rada šaubas par “Brexit” vienošanās dzīvotspēju un arī bažas par to, ka Mejas valdība var krist.
Oktobra vidū ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus divus gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
