Briselē gatavojas «Brexit» samitam

Pirmdien, 19.novembrī, Briselē notiks ārkārtas Eiropas Savienības Vispārējo lietu padome, kurā gatavosies līderu samitam par „Brexit”. Šobrīd ir plānots, ka gaidāmajā svētdienā, 25.novembrī, Briselē notiks Eiropas Savienības vadītāju sanāksme, kurā plānots politiski apstiprināt Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma tekstu un politisko deklarāciju par Eiropas nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju.

Šis process notiek pēc tam, kad Eiropas Savienība un Lielbritānija vienojās par izstāšanās sarunām. Tiesa tas ir radījis lielas vētras britu politikā, kad no amata ir aizgājuši vairāki ministri.

Ārkārtas Eiropas Savienības Vispārējo lietu padome pulcēs Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu un Eiropas lietu ministrus, kuru pirmais uzdevums būs gatavoties nākamās svētdienas līderu ārkārtas samitam, ja nebūs nekādu negaidītu notikumu, kas varētu ieviest izmaiņas.

ES un Apvienotās Karalistes sarunveži ir panākuši provizorisku vienošanos par izstāšanās līgumu starp ES un Apvienoto Karalisti. 14. novembrī Apvienotās Karalistes ministru kabinets vienošanos apstiprināja.

Savukārt Ārlietu padomē diskutēs par konfliktu Ukrainā un Eiropas Savienības attiecībām ar Centrālāzijas valstīm, pārrunās aktualitātes Bosnijā un Hercegovinā, kā arī situācija Jemenā.

Ārlietu padomē paredzēta arī kopīga sesija ar aizsardzības ministriem, lai pārrunātu aktualitātes Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikā.

KONTEKSTS:

Pamatīgu iekšpolitisku satricinājumu Lielbritānijā radījusi ar Eiropas Savienību (ES) panāktā “Brexit” vienošanās. Kaut arī trešdien, 14. novembrī, vakarā to atbalstīja britu premjerministres Terēzas Mejas valdība, ceturtdien četri ministri ir atkāpušies. Tas rada šaubas par “Brexit” vienošanās dzīvotspēju un arī bažas par to, ka Mejas valdība var krist.

Oktobra vidū  ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus divus gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.

 2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.

Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti