Vācijas prezidents Ukrainu apmeklē pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 24. februārī. Viņam ir paredzēts tikties ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Vācija sola atbalstu
Pēc izkāpšanas no vilciena Kijivas dzelzceļa stacijā Šteinmeiers sacīja, ka viņa valsts vēlas palīdzēt Ukrainai. "Mans vēstījums ukraiņiem ir šāds: mēs ne tikai esam jūsu pusē. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu ekonomiski, politiski un militāri.
Un mans vēstījums vāciešiem dzimtenē ir šāds: neaizmirsīsim, ko šis karš nozīmē cilvēkiem šeit, Ukrainā, cik daudz ciešanu, cik daudz postījumu viņi ir pieredzējuši. Mēs esam vajadzīgi Ukrainas iedzīvotājiem."
German Federal President #Steinmeier has arrived in Ukraine with a twofold message:
— Cerstin Gammelin (@BPrSprecherin) October 25, 2022
"My message to the people of Ukraine is: You can count on Germany! We will continue to support Ukraine: militarily, politically, financially and in humanitarian regards. 1/4 pic.twitter.com/7J6K9kmOtx
"Šajā gaisa uzbrukumu fāzē ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm man bija svarīgi sūtīt ukraiņiem solidaritātes signālu," uzsvēra Šteinmeiers.
Šteinmeiers jau aprīlī vēlējās apmeklēt Kijivu kopā ar Polijas un Baltijas valstu prezidentiem, taču toreiz Ukrainas puse bez aplinkiem paziņoja, ka Vācijas prezidentu tur neviens negaida.
Ukraiņu noraidošā attieksme bija saistīta ar Šteinmeiera agrāko darbību Vācijas ārlietu ministra amatā, kad viņš centās īstenot draudzīgu politiku ar Krieviju un neieklausījās Austrumeiropas valstu brīdinājumos par to, ka Krievija apdraud Eiropas drošību.
Vizītes laikā Ukrainā Šteinmeiers apmeklēja arī Čerņihivas apgabala pilsētu Korjukivku, kur atskanējusi gaisa trauksme un Vācijas prezidents kopā ar pilsētas mēru un vietējiem iedzīvotājiem devās uz bumbu patvertni, piedzīvojot to, kāda ir Ukrainas ikdiena.
German President Frank-Walter Steinmeier is visiting Ukraine today.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 25, 2022
While he was talking to the media in Chernihiv, an air raid alert went on and everyone needed to go to the shelter.
A very good illustration why Ukraine needs more air defense systems ASAP.
📷: dpa pic.twitter.com/VRAyrQD7Fl
Šteinmeiers ieradies Ukrainā laikā, kad pēc intensīvajiem uzbrukumiem ir spēcīgi traucēta enerģijas piegāde visā valstī, un Ukraina gatavojas smagai un aukstai ziemai, kā arī Krievija izplatījusi melīgu informāciju, ka Ukraina gatavojas izmantot tā saukto netīro kodolbumbu pati savā valstī. Rietumu partneri to jau nosaukuši par šantāžu un iespēju, ka Krievija pati gatavo augsni jaunam uzbrukumam.
Zelenskis: Nedrīkstam atslābt
Pēdējās nedēļās Krievija sistemātiski veic triecienus pa Ukrainas kritisko infrastruktūru, tāpēc daudzviet ir nopietni elektrības padeves traucējumi, kā arī nav pieejama apkure un siltais ūdens. Kopš 1. oktobra Krievija ir īstenojusi vismaz 51 uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem, vēsta Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Krievijas uzbrukumos nodarīto elektroapgādes tīkla bojājumu dēļ otrdien visos Ukrainas reģionos uz vairākām stundām atkal atslēgta elektrība. Uzņēmums “Ukrenergo” elektroapgādes ierobežojumus skaidro ar nepieciešamību samazināt elektroapgādes tīkla slodzi un stabilizēt sistēmas.
Uzņēmums aicinājis patērētājus taupīt elektroenerģiju, sevišķi pīķa stundās no rītiem un vakaros. Veļasmašīnas un sildītājus ieteikts darbināt tikai naktīs, aicināts atslēgt nevajadzīgās ierīces.
Pirmdien vakarā uzrunā tautai prezidents Zelenskis brīdināja, ka gaidāmā ziema būs smagākā Ukrainas vēsturē.
"Mums nav tiesību atslābt. Mums vēl ir jānoiet ceļš līdz Ukrainas uzvarai. Tas ir grūts ceļš. Mums vajadzēs pārvarēt šo ziemu, kas būs visgrūtākā mūsu vēsturē.
Rudenī, ziemā un pavasarī būs jāpaveic darbs, lai sasniegtu valstij nepieciešamos rezultātus. Ir jāsaglabā maksimāla mūsu partneru mobilizācija cīņai par brīvību, un nevar pieļaut, ka mūsu kopīgais ienaidnieks sašķeļ globālo demokrātisko koalīciju. Tas ir tas, ko darām mēs visi – ukraiņi, eiropieši un visi pasaules iedzīvotāji, kuri augstu vērtē brīvību," sacīja Zelenskis.
Krievijai trūkst raķešu
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" jaunākajā ziņojumā norāda, ka pirmdien Krievija pa Ukrainas teritoriju, kas neatrodas frontes tuvumā, izšāvusi tikai divas raķetes. Tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās dienās.
Institūta analītiķi secina, ka tas liecina par Krievijas raķešu krājumu izbeigšanos, turklāt šādiem triecieniem nav gandrīz nekāda militārā efekta.
Savukārt ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem ASV valdībā vēsta, ka Vašingtona izskata iespēju nosūtīt Ukrainai vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "Hawk", lai varētu atvairīt Krievijas raķetes un dronus.
Ukrainas spēkiem pietuvojoties okupētajai Hersonai, Krievijas armija nostiprina savas aizsardzības pozīcijas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka krievi mīnē Dņepras upes kreiso krastu, atstājot brīvas tikai atsevišķas vietas, lai vajadzības gadījumā varētu atkāpties no labā krasta.
No Hersonas daļas, kas atrodas Dņepras labajā krastā, ir izvesti tūkstošiem iedzīvotāju un iestāžu darbinieki. Ukraiņi ir pārliecināti, ka tas liecina par krievu gatavošanos ielu kaujām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
