Nacionāli konservatīvās partijas „Fidesz” kontrolētais parlaments marta vidū jau ceturto reizi veica grozījumus Ungārijas jaunajā konstitūcijā, kas stājās spēkā tikai pagājušā gada sākumā. Izmaiņas ar jaunu sparu iededza domstarpības Budapeštas un Briseles starpā, Eiropas Komisijai brīdinot premjeru Viktoru Orbanu par demokrātijas normu ievērošanu.
Aizvadītajā nedēļā par notiekošo Ungārijā debatēja Eiropas Parlaments. Par Budapeštā apstiprinātajiem konstitūcijas grozījumiem, kas atceļ pirms 2012.gada pieņemtos Konstitucionālās tiesas spriedumus. Par to, ka Konstitucionālajai tiesai vairs nebūs pilnvaru anulēt likumus, ja to pieņemšanu atbalstījušas divas trešdaļas parlamenta deputātu un tie iestrādāti pamatlikumā. Ka prezidentam vairs nebūs veto tiesību attiecībā uz parlamentā apstiprinātajiem konstitucionālajiem grozījumiem. Ka bezpajumtniekiem par gulēšanu uz ielas var tikt piemērots naudassods vai pat cietumsods. Par to, ka grozījumi atļauj politisko partiju aģitāciju tikai valsts medijos.
Eiropas Komisijai brīdinot Ungāriju, ka tai var draudēt Eiropas Savienības juridiskas procedūras saistībā ar pretrunīgajiem lēmumiem, Eiropas Parlamentā centriski labējie deputāti centās aizstāvēt ideoloģiski radniecīgās „Fidesz” partijas līderi Obranu. Viņi argumentēja, ka Komisijas pārmetumi nav pietiekami skaidri, bet Franks Engels no Luksemburgas brīdināja, ka Brisele var zaudēt ungāru uzticību: „Ņemot vērā, ka mēs šādā veidā vēršamies pret Budapeštu, ir risks, ka ungāri, neatkarīgi no tā vai viņi balsoja par „Fidesz”, sāks domāt, ka Eiropa nav viņu pusē.”
Bet citi uzskata, ka Orbana vadītā partija vienkārši cenšas nostiprināt varu, izmantojot lielo vairākumu parlamentā. Austrijas sociāldemokrātu eiroparlamentārietis Hannes Svoboda tostarp atzina, ka daudzi ungāri konstitucionālas reformas neuzskata par lielu problēmu, jo vairāk raižu sagādā ekonomiskās un sociālās grūtības. Bet viņš uzsvēra, ka tās netiks atrisinātas novirzoties no likuma ceļa: „Ungāru tauta mīl brīvību. Tā tas vienmēr ir bijis. Tā spēja stāties pretim Austrijai, padomju okupācijai, komunistu režīmam. Un viens no cilvēkiem, kas cīnījās par brīvību, bija Viktors Orbans savas politiskās karjeras sākumā. Es nezinu, kādēļ viņš novirzījies no šī ceļa, es nezinu, kad un kā tas notika. Protams, Ungārijas parlamentam ir tiesības pieņemt lēmumus par likumiem un konstitūciju. Tomēr Eiropas Savienības valstī, kurā ievēro likuma varu, nedrīkst valdīt patvaļa.”
Tostarp Briseles uzmanību piesaistījis arī Obrana valdības plāns ieviest īpašu nodokli gadījumam, ja Eiropas Savienības Tiesa Ungārijai liks maksāt soda naudu par kopienas likumu nepildīšanu. Eiropas Savienības tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga pauda šaubas šādu pretrunīgu ieceri: „Šī likuma ieviešana nozīmētu, ka Ungārija būtu uzlikusi nodokli saviem pilsoņiem gadījumā, ja Ungāriju sodītu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu. Jautājums ir- vai tas patiešām ir sapratīgi likt pilsoņiem maksāt nodokli, ja valsts nespēj izpildīt kopienas noteikumus?”
Orbans aizstāv pamatlikuma reformas, sakot, ka tās nepieciešamas, lai pilnībā izskaustu komunistiskā režīma sekas Ungārijā. Bet, reaģējot uz Briseles kritiku, viņš piektdien atzina, ka varētu ieviest pāris izmaiņas konstitucionālajos grozījumos. Bet viņš attiecās atkāpties no plāna par īpašo nodokli Eiropas Savienības sodu apmaksāšanai, jo Ungārjias valdība „nav gatava palielināt budžeta deficītu starptautisku sankciju vai soda naudu dēļ.”
