Kijivas piepilsēta Buča kļuvusi par vienu no simboliem Krievijas spēku pastrādātajām zvērībām. Ielas pilnas ar līķiem, cilvēki, kas aprakti masu kapos, un vietējo liecības par spīdzināšanu un izvarošanu. Daudzi nogalinātie bijuši sasieti un ar šāvieniem galvā.
Kara noziegumu izmeklētāji, visticamāk, būs aizņemti ar izmeklēšanu Bučā mēnešiem, ja ne pat gadiem.
Buču ir apmeklējis Starptautiskās krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hans, kurš paziņoja, ka Ukrainas teritorija ir uzskatāma par nozieguma vietu, tāpēc nepieciešams veikt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu. Prokurors piebilda, ka Bučā darbu ir sākuši Starptautiskās krimināltiesas tiesu eksperti.
"Tas, ko jūs redzat šeit, Bučā un citās mazākās pilsētās, mazos ciematos, kas tika okupēti Kijivas reģionā, tie nav tikai kara noziegumi. Tie ir noziegumi pret cilvēci," uzskata Ukrainas prokurore Irina Venediktova.
Izskan apsūdzības par ķīmisko ieroču pielietošanu
Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācija informēja, ka tās eksperti ir savākuši pierādījumus par Krievijas karaspēka pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.
Arvien vairāk liecību ienāk arī par seksuālo vardarbību, ko iebrucēji pastrādājuši. Tiek dokumentētas liecības ne tikai par pieaugušo, bet arī bērnu izvarošanu.
"Okupācijas laikā vienas mājas pagrabā Bučā tika sistemātiski izvarotas aptuveni 25 meitenes un sievietes vecumā no 14 līdz 24 gadiem. Deviņas no viņām ir stāvoklī," stāsta Ukrainas tiesībsardze Ludmila Denisova.
"Mums zvanīja 25 gadus veca sieviete, lai pastāstītu, ka viņas 16 gadus vecā māsa tika izvarota uz ielas viņas acu priekšā. Patlaban nav iespējams aprēķināt šādu dzimumnoziegumu skaitu, jo ne visi ir nākuši pie mums, ne visi vēlas par to runāt."
"Ir dokumentēti simtiem izvarošanas gadījumu, tostarp nepilngadīgas meitenes un pat ļoti mazi bērni, pat zīdainis. Ir briesmīgi par to runāt, bet tā ir patiesība, un tas notika," vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Persona, kas to izdarīja, ir noskaidrota. Tas ir karavīrs Bičkovs, desantnieks no Pleskavas, kurš saviem draugiem nosūtīja video, ko viņš dara ar mazuli, kā viņš vardarbīgi izturas pret mazuli.
Tāds ir krievu karavīrs, tā saucamais bērnu aizsargs. Tā ir Maskavā plānotā speciālā operācija, tas ir stāsts par to, kā notiek cīņa par tā saucamo krievu pasauli."
Ukrainas dienvidos esošās Mariupoles mērs Vadims Boičenko paziņojis, ka pilsētā varētu būt nogalināti vairāk nekā 20 000 civiliedzīvotāju. Vēl aptuveni 100 000 cilvēku gaidot evakuāciju no Krievijas karaspēka aplenktās un nopostītās pilsētas.
Boičenko arī apgalvo, ka Krievija šonedēļ ir veikusi ķīmisko uzbrukumu vairākiem ciematiem Mariupoles tuvumā. To intervijā britu televīzijas kanālam „ITV” apstiprināja arī brīvprātīgo bataljona “Azov” kareivis Iļja Samoilenko.
“Ienaidnieks nometa tvertnes ar kaut kādu ķīmisko vielu. Tā bija līdzīga miglas mākonim vai dūmu mākonim. Pēc tam bija grūti elpot, cilvēki noģība.
Pieļauju, ka krievi to var izmantot atkārtoti, jo viņi mūs tik ļoti neieredz. Taču mēs joprojām viņiem pretojamies. Mēs pretosimies, kamēr mums rokās būs ieroči un kamēr mēs elposim,” sacīja karavīrs.
Polijas un Baltijas līderi atbalsta Ukrainu
Ar vilcienu no Polijas trešdien Kijivā ieradās Polijas prezidents Andžejs Duda, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Igaunijas prezidents Alars Kariss un Latvijas prezidents Egils Levits.
Viņi tikās ar Ukrainas prezidentus Volodimiru Zelenski, premjerministru Denisu Šmihaļu un citām amatpersonām.
Zelenskis trešdien attālināti uzrunāja Igaunijas parlamentu. Runas laikā viņš sacīja, ka par spīti sankcijām Krievijas karaspēks turpina nogalināt Ukrainas civiliedzīvotājus, bet no okupētajām teritorijām uz Krieviju piespiedu kārtā pārvesti vairāk nekā pusmiljons ukraiņu.
Ukrainas prezidents aicināja Eiropas Savienību (ES) darīt vairāk, lai nepieļautu, ka Krievijai pēc iebrukuma Ukrainā rastos vēlme to atkārtot arī citās reģiona valstīs.
Eiropa nedrīkst finansēt Krievijas karu
“Šis ir laiks, kad mēs varam vai nu apturēt Krieviju, vai arī zaudēt visu Austrumeiropu uz ļoti ilgu laiku. Zaudēt jebkādas cerības uz drošu un brīvu dzīvi kontinentā, ko pārvalda ar vispārēji atzītiem likumiem, nevis ar spēku,” uzsvēra Zelenskis.
“Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāatrod instrumenti, lai piespiestu Krieviju pārtraukt deportācijas un ļautu atgriezties mājās visiem deportētajiem Ukrainas iedzīvotājiem.
Eiropas Savienībai nav tiesību sponsorēt deportācijas. Eiropas Savienībai nav tiesību sponsorēt karu. Kāpēc ir vajadzīgas sankcijas? Jo tas ir vienīgais instruments, lai piespiestu Krieviju apturēt karu,” teica Zelenskis.
“Es aicinu Eiropas Savienību ieviest pilnīgu Krievijas banku blokādi, nevis sankcionēt tikai daļu no tām. Es aicinu beidzot piemērot sankcijas pret Krievijas naftu. Embargo ir jāievieš visas Eiropas Savienības līmenī!” sacīja Zelenskis.
ES un Lielbritānija trešdien izziņoja jaunas sankcijas pret 178 tā saucamo Doneckas un Luhanskas „tautas republiku” amatpersonām, kā arī sešiem oligarhiem un viņu ģimenes locekļiem. Sankcionēto oligarhu vidū ir arī Krievijas naftas milža “Lukoil” vadītājs Vagits Alekperovs.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
