Pēc tam, kad Ukrainas drošības spēki savā kontrolē pārņēmuši Slovjanskas un Kramatorskas pilsētas, tajās ir uzsākta infrastruktūras atjaunošana. Pilsētai tiek piegādāti nepieciešamie pārtikas produkti, dzeramais ūdens un humānā palīdzība. Tāpat sākts darbs pie tā, lai atrisinātu jautājumus par finanšu līdzekļu nogādāšanu šīm pilsētām un pensiju, stipendiju un algu izmaksu vietējiem iedzīvotājiem.
Tikmēr bruņoto kaujinieku komandieris Igors Girkins jeb tā dēvētais Strelkovs pasludinājis sevi par Doņeckas komandantu. Viņš paudis cerību, ka Doņecka būs daudz izdevīgāks aizsardzības punkts nekā nelielās Slovjanskas, Kramatorskas, Konstantinovkas un Družkovkas pilsētiņas, kas tika pamestas sestdien.
Intervijā pretrunīgi vērtētajam televīzijas kanālam „LifeNews” Girkins paziņojis, ka gatavojas izveidot kara padomi, kurā kopā ar lauka komandieriem saskaņos tā dēvētās Doņeckas tautas republikas aizsardzības jautājumus.
Kaujinieku komandieris arī norādījis, ka, atkāpjoties no līdzšinējiem atbalsta punktiem, ir izdevies saglabāt aptuveni 80 līdz 90% no kaujiniekiem un aptuveni 90% bruņojuma.
Pagājušā nakts Doņeckā pagājusi visai mierīgi, ja neskaita apšaudes Doņeckas lidostas tuvumā.
Bet tikmēr Krievijā ir pārliecināti, ka bruņotais konflikts Ukrainas austrumos drīz beigsies, taču humāno un psiholoģisko seku pārvarēšanai būs nepieciešams ilgs laiks un liela piepūle. Par to raidsabiedrības BBC krievu redakcijai paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Konstantīns Dolgovs. Pēc viņa domām, konflikta izbeigšanai varētu būt nepieciešamas dažas nedēļas.
Jau ziņots, ka Ukrainas drošības spēki valsts austrumos ieņēmuši vienu no galvenajiem nemiernieku atbalsta punktiem Slovjansku. Nemiernieki savas pozīcijas pametuši, dodoties uz Kramatorsku. Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka nekāda vienpusēja pamiera turpmāk vairs nebūs. Savukārt ukraiņu drošības dienesti uzskata, ka Krievija joprojām apsver iespēju iebrukumam Ukrainas austrumos.
Pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas, prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.
