Pamiers izsludināts līdz pirmdienai, 30.jūnija plkst.22. Porošenko cer šajā laikā panākt progresu sarunās par viņa miera plānu.
Daži separātistu līderi Doņeckā un Luganskā apliecinājuši, ka ievēros pamieru, bet citi gan to noraidījuši, ziņo raidsabiedrība BBC.
Par pamiera pagarināšanu Ukrainas prezidents paziņoja dažas stundas pēc tam, kad tika parakstīts asociācijas līgums ar Eiropas Savienību. Porošenko šī līguma parakstīšanu nodēvēja par vēsturisku brīdi.
Piektdien beidzās pirms nedēļas Porošenko izsludinātā pamiera termiņš valsts austrumos. Iepriekš pamiers gan nepārtrauca apšaudes starp prokremliskajiem kaujiniekiem un Ukrainas drošības spēkiem.
Jau ziņots, ka 20.jūnijā Porošenko vienpusēji izsludinājis nedēļu ilgu pamieru, kas stājas spēkā šovakar. Pretterorisma operācija apturēta, lai sniegtu iespēju miera plānam.
Vēlāk kaujinieki piekrita pamiera nosacījumiem, ko iepriekš bija piedāvājusi Porošenko administrācija un kam vairāku pušu sarunās bija piekritis arī Krievijas vēstnieks Ukrainā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji.
Šonedēļ arī Krievijas Domes augšpalāta atcēla 1.martā pieņemto lēmumu Krievijas karaspēkam ieiet Ukrainā. Tādējādi parlaments ir atbalstījis Putina rosinājumu anulēt 1.marta lēmumu.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas nemieri sākās arī Ukrainas austrumu reģionos, kur parādījās prokrieviskie kaujinieki, kuri sagrāba administratīvās ēkas un sarīkoja referendumu ar atdalīšanos no Ukrainas. Ukrainas spēki sāka pret tiem pretterorisma operāciju, kaujās gājuši bojā vairāki desmiti kaujinieku un ukraiņu karavīru.
Savukārt maijā notikušajās vēlēšanās par prezidentu ievēlētais uzņēmējs Petro Porošenko pēc inaugurācijas piedāvāja miera plānu un izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu. Separātisti gan miera plānu noraidīja, un apšaudes un uzbrukumi pret ukraiņu spēkiem turpinājās.
