Ukrainas pareizticīgie cīnās par neatkarību no Maskavas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Krievijas pareizticīgo baznīca iesaldējusi attiecības ar Konstantinopoles patriarhātu, kas drīzumā varētu lemt par ukraiņu pareizticīgo baznīcas neatkarību no Maskavas. Krievijas pareizticīgo baznīca brīdina, ka izbeigs attiecības ar Konstantinoples patriarhu Bartolomeju, ja viņš atļaus Ukrainai saraut garīgās saites ar Maskavu. Par neatkarīgas Ukrainas pareizticīgo baznīcas izveidi arvien vairāk ticis runāts kopš 2014.gada pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Kijeva Maskavas patriarhātu uzskata par Kremļa ietekmes sviru.

Ukrainas pareizticīgie cīnās par neatkarību no Maskavas
00:00 / 01:22
Lejuplādēt

Starp pasaules pareizticīgo baznīcām Stambulā bāzētā ir senākā no tām, un Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs tradicionāli tiek uzskatīts par „pirmo starp vienlīdzīgajiem”. Viņš licis saprast, ka tuvākajos mēnešos varētu atbalstīt neatkarīgas Ukrainas pareizticīgo baznīcas izveidi.

Ukrainas pareizticīgo baznīca tradicionāli bijusi Maskavas patriarhāta ietekmes orbītā. Pašlaik Ukrainā ir trīs galvenās pareizticīgo baznīcas. Lielākā ir Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca, kas darbojas autonomi, bet tomēr ir pakļauta Maskavai. Otra ir Kijevas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca, bet trešā salīdzinoši mazākā Ukrainas autokefālijas pareizticīgo baznīca. Tomēr abas pēdējās nav kanoniski atzītas.

Kopš Maidana un pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un atbalsta separātistu kaujiniekus Ukrainas austrumos, daudzas Ukraiņu pareizticīgo draudzes noraidījušas Maskavas patriarhātu, un vēlas, lai Konstantinopoles patriarhāts Ukrainas pareizticīgo baznīcai piešķir autokefāliju jeb pilnīgu pašnoteikšanos.

Uz to aicinājis arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Kijeva Maskavas pareizticīgo baznīcu un tās patriarhu Kirilu uzskata par Kremļa politiskās ietekmes sviru.

Maskavas patriarhāts savukārt sevi uzskata par vienīgo leģitīmo pareizticīgo baznīcu Ukrainā, un asi reaģējis uz Konstantinopoles patriarha Bartolomeja signāliem, ka tas varētu atzīt Ukrainas baznīcas neatkarību no Maskavas.

Piektdien uz sanāksmi pulcējas Krievijas pareizticīgo baznīcas sinode, lai lemtu, kā reaģēt uz šos situāciju. Tik nolemts, ka Maskavas patriarhāts iesaldēs savu dalību jebkādās struktūrās, kuras vada Konstantinopoles patriarhāta pārstāvji. Tāpat tiek iesaldēta dalība kopīgos dievkalpojums ar Konstantinopoles patriarhāta vadošajiem garīdzniekiem. Turklāt Maskavas patriarhs Kirils vairs nepieminēs savās lūgšanās Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju. Šie soļi ir līdzvērtīgi „diplomātisko saišu saraušanai”, teica Krievijas pareizticīgo baznīcas pārstāvis Vladimirs Legoida.

Krievijas pareizticīgo baznīca arī brīdināja - ja tiks atzīts Kijevas patriarhāts, tad Maskavai neatlikts nekas cits kā saraut attiecības ar Konstantinopoli. Tās patriarhs Bartolomjes tika apsūdzēts par „nicināmu un nodevīgu” rīcību, kas apdraud pasaules pareizticīgo baznīcas vienotību.

Nav skaidrs, kā tieši praksē izpaudīsies atļauja Ukrainā dibināt neatkarīgu pareizticīgo baznīcu. Taču šāds lēmums būtu trieciens pareizticīgo pasaulē ietekmīgākajam Maskavas patriarhātam.

Kopumā pasaulē ir aptuveni 300 miljoni pareizticīgo kristiešu. Krievijas pareizticīgo baznīcai ir lielākais sekotāju skaits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti