Lai gan pusaudzes gados tiku kristīta pareizticībā, es drīzāk esmu agnostiķe un baznīcas apmeklēju tikai kā arhitektūras pieminekļus. Bet notikumi 2020. gadā Baltkrievijā un 2022. gadā Ukrainā mani galīgi novērsa no baznīcas.
Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
"Represētie paši ir vainīgi"
Tūlīt paskaidrošu.
Pirmkārt, baltkrieviem patiešām saglabājušās daudzas senas, vēl pagānu tradīcijas, (tas mūs vieno ar latviešiem, par to jau esmu rakstījusi).
Otrkārt, jau no apmēram 18 gadu vecuma, daudz lasot, interesējoties par sociālo dzīvi un gan par dzimto zemi, gan kaimiņvalstīm,
es sapratu, ka Baltkrievijas pareizticīgā baznīca ir nekas cits kā politiska institūcija, kas apkalpo Lukašenko režīmu.
Manā apziņā ticība Dievam un ticība visvarenajam Lukašenko, ko deklarēja garīdznieki, nekādi nebija saistāmas.
2020. gada revolūcijas laikā garīdznieki, kas nostājās tautas pusē, tika represēti, un vajāšana turpinās līdz šim. Un, kad spēka struktūru darbinieki aiztur pareizticīgo garīdzniekus, baznīca pat viņus neaizstāv, bet klusē.
Uz jautājumu, kāpēc neaizstāv, teoloģe, politoloģe un juriste Nataļja Vasiļeviča atbild tā:
"Baznīcā ir trīs pozīcijas: daži ir pilnībā varas pusē un uzskata, ka represētie paši ir vainīgi, jo iestājas pret varu un ir "destruktīvi elementi", kuri jāpāraudzina valsts aparāta varai (…).
Otra pozīcija – tā ir ignorēšanas pozīcija, acu pievēršana uz cilvēku ciešanām, karu, apspiešanu, netaisnību, izvēle dzīvot ar savām problēmām, savu garīgo dzīvi, kā līdzībā par žēlsirdīgo samarieti. (…)
Protams, dabisks pašsaglabāšanās instinkts ir bailes no tiem cilvēkiem, kuriem ir sirdsapziņa (…), taču represiju līmenis ir tik augsts, ka rīkoties publiski nozīmē garantēti nokļūt zem "asfalta klājēja"."
Šķiet, ka jau šo argumentu ir pietiekami, lai mana ticība Baltkrievijas pareizticīgajai baznīcai kā reliģiskai institūcijai būtu sagrauta. Un tas vēl nav viss.
Baltkrievijas pareizticīgā baznīca ir ļoti cieši saistīta ar Krievu pareizticīgo baznīcu, atrodas tās pilnīgā pakļautībā.
Bet tālākais jau ir pilnīgs kauns.
"Krievu pasaules" "svētais karš"
Kamēr Latvijas un citu Eiropas valstu iedzīvotāji gatavojās mierīgai atpūtai garajās Lieldienu brīvdienās, Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieki izdeva priekšrakstu, kurā pasludināja visai pārējai pasaulei… "svēto karu". Savā ārkārtas Vispasaules krievu tautas sapulcē, kas 27. martā Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila vadībā notika Maskavā,
viņi apstiprināja pēc būtības "pareizticīgo džihādu".
Dokumentā teikts:
"No garīguma un tikumīguma viedokļa īpašā militārā operācija ir Svētais karš, kurā Krievija un tās tauta, aizstāvot Svētās Krievzemes vienoto garīgo telpu, veic "Savaldītāja" misiju, kas aizstāv pasauli no globālisma uzbrukuma un sātanismā ieslīgušo Rietumu uzvaras."
Pareizticīgie "karotāji" uzsver, ka "pēc īpašās militārās operācijas pabeigšanas visai mūsdienu Ukrainas teritorijai jānonāk tikai un vienīgi Krievijas ietekmes zonā".
"Pilnībā jāizslēdz iespēja, ka šajā teritorijā pastāvētu rusofobisks, Krievijai un tās tautai naidīgs politiskais režīms, kas tiktu vadīts no Krievijai naidīga ārējā centra,"
viņi rezumē.
Arī baltkrievi šajā dokumentā nav tikuši sveikā:
izrādās, ka būtiski svarīgs nosacījums "krievu pasaules" saglabāšanai XXI gadsimtā ir ne tikai Ukrainas, bet arī Baltkrievijas neatkarības pilnīga iznīcināšana.
No vienas puses, varētu likties, ka nekā pārsteidzoša šajā retorikā nav – Putina režīms īsteno agresīvu politiku jau ilgus gadus, un pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir nevis tās sākums, bet apogejs.
No otras puses – šis dokuments mani tomēr nobiedēja.
Jo kļūst pilnīgi skaidrs – karš Ukrainā patiešām ir apogejs, bet tikai pagaidu. Putins neapstāsies.
Viņa asinskāre ir neremdināma, iedod viņam vienu pirkstu un viņš nokodīs visu roku. Viņam vienmēr būs par maz – gan Ukrainas, gan Baltkrievijas… Viņa "krievu pasaule" bezgalīgi pretendēs uz aizvien jaunām un jaunām zemēm, turpinās nest nāvi un postījumus. Lūk, tādēļ ir svarīgi palīdzēt Ukrainai viņu apturēt.
Baltkrievu mūķene Aļaksandra apgādā Krievijas zaldātus karam
Baltkrievijā pareizticīgajiem "fundamentālistiem" arī ir savi sekotāji. Minskas Sv. Elizabetes klosteris nepilna pusgada laikā finansējis deviņus automobiļus Krievijas karavīriem.
Savu kaunpilno slavu klosteris, protohierejs Andrejs Ļemjašonaks un mūķene Aļaksandra regulāri nostiprina ar pasākumiem Krievijas agresijas atbalstam. 2023. gada 9. maijā viņi sarīkoja "krusta gājienu", nesot Krievijas karogu ar burtu Z un karogu Georga lentes krāsās.
Klosteris, kas vāc ziedojumus asiņainajam un netaisnajam karam. Klosteris. Karam.
Reizēm šķiet, ka vairāk sajukt prātā pasaule jau vairs nevar. Velti: ziņu lente izmet aizvien jaunas liecības par pieaugošo prātā sajukšanu.
Kad Ukraina atkausies, bet Baltkrievija atbrīvosies no diktatūras, mana ticība baznīcai varbūt atgriezīsies.
Bet pagaidām atstāšu savu Dievu pie sevis – dziļi sirdī.
