Apšaudes pa pilsētām

Jauna nedēļa kārtējo reizi sākusies ar vairāku Ukrainas pilsētu apšaudēm. No reaktīvajām raķešu sistēmām apšaudīta Nikopoles pilsēta Dņipropetrovskas apgabalā. Savukārt Harkivas virzienā raidīti Krievijas spēku artilērijas triecieni. Ir nodarīti bojājumi infrastruktūrai, bet par cietušajiem ziņu pagaidām nav.

Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Jeņins paziņojis, ka uz vienu sabombardēto Ukrainas militāro objektu var rēķināt 73 sabombardētus civilos mērķus.

Pēc viņa vārdiem, arvien biežāk jāsecina, ka raķetes sāk lidot virs kodolenerģētikas objektiem, un tās trāpa kritiskās infrastruktūras objektiem un ķīmiskajām ražotnēm. Tāpat ministra vietnieks piebildis, ka uzbrukts tiek arī kultūras pieminekļiem, reliģiskām celtnēm, tirdzniecības centriem un skolām.

Loģistikas ceļi uz Hersonu

Kā ziņo uz laiku okupētās Hersonas apgabala padomes vadītāja vietnieks Jurijs Soboļevskis, ir uzticama informācija par to, ka Krievijas militārā vadība no pilsētas ir aizbraukusi. Pēc Soboļevska vārdiem, pašlaik Krievijas spēkiem vairs neesot neviena droša loģistikas ceļa, kas spētu apmierināt viņu loģistikas vajadzības, jo visus piegādes ceļus kontrolē Ukrainas artilērija.

Arī pēdējā laikā jau atkārtoti apšaudītais Antonivkas tilts tagad esot tādā stāvoklī, ka to nav iespējams šķērsot pat kājām. Tas nozīmē, ka liela daļa no okupācijas spēku sākotnējiem plāniem Hersonas apgabalā ir izgāzušies.

Trieciens "Vagner" štābā

Svētdienas vakarā tika saņemtas ziņas, ka uz laiku okupētajā Popasnā Luhanskas apgabalā ir iznīcināts Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" štābs.

Triecienu pa šo ēku Ukrainas bruņotie spēki ir veikuši vien dažas dienas pēc tam, kad tajā viesojies kāds Krievijas kara korespondents, kurš ievietojis sociālajos tīklos fotoattēlus no notikuma vietas. Tas ļāvis precīzi noteikt štāba atrašanās vietu.

Savukārt Popasnas iedzīvotāji ir publicējuši video, kurā ir redzams, kā no sagrautās ēkas drupām tiek iznesti bojāgājušie algotņi. Izskanējušas ziņas, ka uzbrukuma brīdī šajā štābā varētu būt atradies arī Vladimira Putina tuvs sabiedrotais un grupas "Vagner" finansētājs Jevgēņijs Prigožins, taču šīs ziņas nav apstiprinātas.

Sanktpēterburgā izsaukšana uz kara komisariātiem

Tikmēr Krievijas izdevums "Fontanka" ziņo, ka Sanktpēterburgā sākusies aktīva iedzīvotāju izsaukšana uz kara komisariātiem. Turklāt pavēstes par ierašanos uz personas datu noskaidrošanu tiekot izsūtītas arī iedzīvotājiem vecumā ap 40 un 50 gadiem.

Iepriekš ir izskanējušas ziņas, ka gan Maskavā, gan Sanktpēterburgā jau kādu laiku tiek veidoti tā dēvētie brīvprātīgo pulki karam Ukrainā. Tomēr Ukrainas varas iestādes uzskata, ka bažām pašlaik nav pamata.

 Līdz šim karadarbībā Ukrainā ir bijuši iesaistītas militārpersonas un algotņi no dažādiem Krievijas reģioniem, taču ne Maskavas, ne Sanktpēterburgas apgabalu iedzīvotāju starp likvidētajiem iebrucējiem faktiski neesot. Eksperti to skaidro gan ar nepieciešamību nākotnē aizstāvēt valsts lielākās un ietekmīgākās pilsētas, gan ar šo pilsētu iedzīvotāju salīdzinoši labāko ekonomisko stāvokli un augstāku izglītības līmeni.

Šķelšanās separātistu starpā

Ukrainas mediji šajās dienās ir publicējuši video, kas varētu apstiprināt arī iespējamo šķelšanos pašpasludināto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" kaujinieku rindās. Vienā no šādiem video ir redzams, ka Luhanskas "tautas republikas" kaujinieki atsakās karot Doneckas "tautas republikas" teritorijā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.