Tramps: Es uzticos gan ASV izlūkdienestiem, gan Putinam

„Es uzticos abām pusēm,” tā ASV prezidents Donalds Tramps noslēdzošajā preses konferencē pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Helsinkos atbildēja uz jautājumu, kam viņš vairāk uzticas – Krievijas prezidentiem vai pats saviem izlūkdienestiem, kas izmeklē Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanas.

Īsumā:

  • Tramps un Putins noraida Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās
  • Putins noraida iespējamību, ka Krievijai ir "kompromats" par Trampu
  • Tramps atbalstošs Krievijas politikai Sīrijā
  • Par Ukrainu runāts maz

Pēc tikšanās ar Kremļa saimnieku, kas ievilkās ilgāk par 90 minūtēm, nekā bija plānots, abi līderi publiski paziņoja, ka sarunas ir noritējušas veiksmīgu un, lai gan atšķirības vairākos jautājumos saglabājas, ASV un Krievija turpmāk cer uz sadarbību. ”Krievijas un ASV attiecības nekad nav bijušas tik sliktas, bet šī diena to izmainīja," norādīja Tramps.

Arvien ir daudz nezināmā par līderu nolemto, jo sarunu telpā bija tikai viņi divi vien.

Tikšanās bez dienas kārtības, stingra apspriežamo jautājumu loka, bet lielas bažas un gaidas – tā varētu raksturot aizvadīto Trampa un Putina tikšanos Helsinkos. Abiem politiķiem šī bija pirmā oficiālā tikšanās, kurā plašā padomnieku un diplomātu svīta palika aiz durvīm, līderi runāja vieni paši tikai tulku klātbūtnē.

Preses konferencē, kas ilgi kavējās, bet bija plaši apmeklēta, priekšplānā izvirzījās jautājums par to, vai šajās sarunās ASV līderis ir guvis pārliecību, ka Krievija nav iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās par spīti tam, ka ASV specdienesti saka pretējo, un tam, ka ASV  tur aizdomās 12 Krievijas specdienestu darbiniekus Trampa konkurentes Hilarijas Klintones datu uzlaušanā un priekšvēlēšanu kampaņas ietekmēšanā.

Tramps to komentēja šādi:

„Prezidents Putins tikko teica, ka tā nebija Krievija, un es nezinu iemeslu, kādēļ tai būtu jābūt Krievijai. Es uzticos abām pusēm. Domāju, ka šis jautājums vēl kādu laiku būs aktuāls.”

Savukārt Putins piebilda: „Ļaujiet man  pateikt pāris vārdus. Es arī esmu strādājis izlūkdienestā un zinu, kā šīs lietas veidojas. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, Krievija ir demokrātiska valsts un es ceru, ka ASV arī ir. Ir tā taču, vai ne? Un, ja tā, tad slēdzienu šādā gadījumā var dot nevis operatīvi dienesti, bet tikai un vienīgi tiesa.”

Putins kategoriski attiecās piekrist, ka Krievijai būtu kāds „kompromats” par Donaldu Trampu, jebkāda informācija, kas varētu viņu diskreditēt.

„Esmu dzirdējis, ka mēs it kā esot vākuši kompromitējošu informāciju par Trampu, kad viņš bija Maskavā. Dārgie kolēģi, kad viņš ieradās Maskavā, es nemaz nezināju, ka viņš te ir. Sanktpēterburgas ekonomiskajā forumā ieradās vairāk nekā 500 amerikāņu uzņēmēju. Jūs domājat, ka mēs par katru no viņiem vācam „kompromatu”? Lielākas blēņas grūti iedomāties,” sacīja Putins.

Žurnālisti jautāja Krievijas prezidentam, vai viņš ir vēlējies, lai Donalds Tramps uzvar ASV prezidenta vēlēšanās, uz ko Putins atbildēja, ka jā, jo Tramps esot apsolījis uzlabot attiecības ar Krieviju.

Tikpat atbalstošs Krievijai Tramps bija arī par situāciju Sīrijā, sakot, ka militārie spēki sadarbojas labāk nekā politiķi. Viņš arī skaidroja vēl NATO samitā Briselē paustos pārmetumus, ka Vācija attīsta gāzes vadus ar Krieviju un tādējādi nevis iegulda savā drošībā, bet maksā Krievijai, sakot, ka abas puses enerģētikas ziņā ir konkurentes, bet tomēr neredz nekā slikta.

Pavisam maz sarunās parādījās Ukrainas temats.

Uz jautājumu, vai situācija Ukrainā ir pārrunāta, Krievijas prezidents atbildēja šādi: „Prezidenta Trampa pozīcija par Krimu ir zināma. Viņš uzskata, ka tā ir nelikumīgi piesaistīta Krievijas Federācijai. Mums ir cits skatījums. Mēs uzskatām, ka sarīkojām referendumu stingrā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tajā skaitā ar ANO. Mums, Krievijas Federācijai, Krimas jautājums ir slēgts. Viss.”

Daudzus medijus jau aplidojusi ziņa, ka Tramps, -  lai gan sākotnēji sacīja, ka Putins ir viņa konkurents; tiesa, tas esot kompliments, - daudzos jautājumos ir nostājies Krievijas pusē, kas liekot domāt, ka samits Helsinkos ir bijis lielāks panākums Putinam.

KONTEKSTS:

ASV un Krievijas attiecības jau ilgstoši ir nelabvēlīgas. Valstīm ir domstarpības par norisēm Ukrainā un Sīrijā. Krievijai ir arī iebildumi pret ASV karaspēka esamību Eiropā. Savukārt ASV daļa politiķu un sabiedrības izsaka aizdomas un bažas par Krievijas ietekmi uz 2016. gada notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām. Par to šobrīd ASV notiek izmeklēšana. Gan Tramps, gan Krievija allaž ir noraidījusi varbūtību, ka Maskava būtu ietekmējusi ASV prezidenta vēlēšanas.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti