Eiropas Parlamenta apstiprinātā autortiesību direktīva viena no pēdējā laika vispretrunīgāk vērtētajām reformām, kas izpelnījusies asu kritiku gan no interneta kompāniju, gan interneta lietotāju, gan arī patērētāju tiesību aizstāvju puses. Jauno noteikumu aizstāvji uzskata, ka reforma ļaus pasargāt mazos izdevējus, autorus un laikrakstus no lielo interneta kompāniju diktāta, kā arī ļaus saņemt pienācīgu atlīdzību par viņu radītā satura publicēšanu. Savukārt direktīvas oponenti norāda, ka tas ir mīts, un ir satraukti par to, ka varētu tikt ierobežota vārda un izteiksmes brīvība internetā
Viens no strīdīgākajiem jaunā likuma punktiem ir 13. pants, kas faktiski var novest pie automatizētas internetā ievietojama satura filtrēšanas. Pret tā iekļaušanu likumā internetā ir parakstījušies vairāk nekā pieci miljoni cilvēku, un pret to iestājas arī Eiropas Patērētāju organizācija.
Latvijas Radio: Vai jūs varat izskaidrot, par ko ir šis 13. pants un kāpēc tas ir tik pretrunīgs?
Frederiko da Silva: 13. pants rada jaunu atbildību tādām interneta platformām kā "Facebook", "Twitter", "Instagram" un citām. Līdz šim, kad kaut kas tika augšupielādēts viņu vietnēs, platformām par to nebija atbildības. Par saturu atbildēja lietotājs – satura augšupielādētājs. Jaunā autortiesību direktīvu šo situāciju izmaina. Tā kā platformas tagad ir atbildīgas par šo saturu, ir divas iespējas. Pirmais, viņi paraksta licencēšanas līgumus ar pilnīgi visiem autortiesību īpašniekiem – māksliniekiem, radītājiem, mūziķiem un tā tālāk. Taču, mūsuprāt, tas nav iespējams, jo runa ir par pilnīgi visu interneta saturu. Es pat nezinu, cik daudz videoklipu tiek pievienoti, piemēram, "Youtube" katru minūti. Ja šādu uzdevumu nebūs iespējams sasniegt,
viņiem ir jāpārliecinās, ka nenotiek autortiesību pārkāpumi. Un tāpēc, visticamāk, tiks ieviesti augšupielādes filtri.
Daudzi saka, ka šeit nav runa par šādiem filtriem, taču realitāte ir tieši pretēja. Filtrēšana ir vienīgais veids, kā pārliecināties, ka viņu platformās nenotiek autortiesību pārkāpšana. Problēma ir tajā, ka šie filtri nav īpaši gudri – tie nespēj atšķirt atļautu saturu no neatļauta. Mēs kā patērētāju interešu aizstāvji bažījamies, ka pilnīgi legāls un nekomerciāls saturs, piemēram, brīvdienu video ar mūziku fonā vai dažādas memes tiks bloķēts. Tas ir slikti patērētājiem, internetam un izteiksmes brīvībai. Tieši tāpēc mēs aicinājām Eiropas Parlamenta deputātus no šīs normas atteikties.
Taču iznākums ir izrādījies pretējs. Vai jums ir sajūta, ka jūsu bažas tika sadzirdētas vai tomēr ne?
Tā ir lielākā šī procesa vilšanās. Es nekad iepriekš nebiju redzējis tik apjomīgu šī jautājuma lobēšanu. No vienas puses, bija autortiesību lobētāji, kuri pārstāv dažādu autoru un mākslinieku intereses. No otras puses, bija interneta platformas. Mēs kā interneta lietotāji, patērētāji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji atradāmies pa vidu. Un ir ārkārtīgi sāpīgi redzēt, ka mūsu argumenti tiek sasaistīti tieši ar tehnoloģiju platformām. Tas tā pilnīgi nav. Un rezultātā mums nebija iespējams panākt, ka mūsu argumenti Eiropas Parlamentā tiek sadzirdēti. Tā tiešām ir milzīga vilšanās.
Vai, jūsuprāt, šajā procesā lielu lomu nospēlēja arī nauda?
Pilnīgi droši varu teikt, ka mums nav tādu līdzekļu kā abām lobiju pusēm. Un abu pušu apsūdzības bija tiešām ļoti smagas. Tā bija ārkārtīgi agresīva lobēšana. Jebkurā gadījumā autortiesību īpašniekiem ir milzīgi resursi, nemaz nerunājot par platformām. Taču es gribētu uzsvērt, un ar to man vajadzēja sākt – mēs, protams, atbalstām pašas reformas sākotnējos mērķus.
Mēs piekrītam, ka māksliniekiem un autoriem ir jāsaņem pienācīga atlīdzība. Mēs tikai neredzam, ka to ir iespējams sasniegt veidā, kādu ir piedāvājusi Eiropas Komisija.
Vairāk nekā pieci miljoni cilvēku internetā ir parakstījuši petīciju Eiropas Parlamentam, pieprasot aizsargāt internetu un cīnīties ar cenzūras mašīnām. Vai jums ir sajūta, ka arī šie cilvēki nav tikuši sadzirdēti?
Tieši tā, un tas ir nožēlojami. Tās ir likumīgas visas Eiropas pilsoņu, interneta lietotāju, patērētāju paustas bažas, kuras nav uzklausītas. Šī petīcija ir tam pierādījums. Galu galā mēs runājam par vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku, kuru viedoklis, pēc Eiropas Parlamenta domām, nav vērā ņemams. Arī pēdējās nedēļas laikā, sekojot "Brexit" gaitai, mēs esam redzējuši piecu miljonu cilvēku parakstītu un politiķu ignorētu petīciju, kas pieprasa atcelt "Brexit". Tas tiešām ir nožēlojami, ka iedzīvotāju pamatotās bažas tiek ignorētas.
Kādas ir jūsu prognozes – kuri būs lielākie ieguvēji un zaudētāji no šī apstiprinātā dokumenta?
Pirmkārt, zaudētāji būs vienkāršie interneta lietotāji, kuriem nākotnē būs daudz grūtāk augšupielādēt interneta platformās savu nekomerciālo saturu. Viņi to ir darījuši pēdējos 20 gadus, daloties ar šo informāciju ar saviem draugiem un paziņām. Un tas ir ļāvis internetam attīstīties. Un ir tiešām žēl, ka šī lieta cietīs. No otras puses, šie jaunie noteikumi netieši piespiedīs platformas ieviest šos filtrēšanas mehānismus, kas maksā naudu. Piemēram, Eiropas jaunuzņēmumi, uz kuriem vēl dažus gadus neattieksies šis autortiesību likuma 13. pants, pēc kāda laika tiks pakļauti šai likumdošanai. Arī viņiem būs jādomā par šiem filtrēšanas mehānismiem, un arī viņiem būs grūti ievērot šos noteikumus.
Ir izskanējuši aicinājumi lielajām kompānijām nepārcensties un pārāk neaizrauties ar bloķēšanu. Varbūt šīs interneta platformas nebūt nebūs ieinteresētas pakļauties šiem noteikumiem? Un tā mēs varam nonākt no viena grāvja otrā.
Tas ir labs jautājums. Taču šī likuma galvenās izmaiņas ir saistītas ar to, ka platformas tagad varēs saukt pie atbildības.
Līdz šim autortiesību īpašnieki varēja vērsties tikai pret lietotājiem, taču pēc direktīvas stāšanās spēkā atbildība gulsies uz platformām.
Un tas šīm platformām var likt nostāties aizsardzības pozīcijās. Ja nav skaidrs, vai saturs pārkāpj autortiesības vai ne, un ja platformām ir jāsāk šaubīties, tās šo saturu, visticamāk, izdzēsīs. Jo, ja saturs tiks publicēts un tiesa to atzīs par pārkāpumu, viņi būs atbildīgi un par to būs jāmaksā. Un tad arī radīsies pārāk lielā bloķēšana.
Kādi būtu jūsu ieteikumi vienkāršajiem interneta lietotājiem un patērētājiem, un kam būtu nākotnē jāpievērš vislielākā uzmanība?
Mēs joprojām pētām veidus, kā mēs varētu uzlabot jaunās likumdošanas ieviešanu. Līdzko šis likums stāsies spēkā, dalībvalstīm būs divi gadi, lai to ieviestu. Mēs ar savām nacionālajām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām skaidrojam, kā ar šo situāciju vislabāk tikt galā.
Taču es gribētu teikt, ka vienā brīdī ar savu saturu internetā varēs dalīties tikai paši uzstājīgākie lietotāji.
Tikai tie, kuri būs gatavi ziedot savu laiku, sūdzoties platformām par to, kāpēc viens vai otrs materiāls no platformas ir dzēsts. Taču tas īsti nav veids, kā internets darbojas un kādam tam vajadzētu būt.
