Interneta brīvība vai autoru tiesības uz samaksu. Ko nozīmē Autortiesību direktīva

Eiropas Parlamentam otrdien balsoja par tā saukto Autortiesību direktīvu. Tās kritiķi uzskata, ka, pieņemot noteikumus, tiks ierobežots internets un cilvēku brīvība tajā izpausties. Savukārt direktīvas atbalstītāji uzskata, ka autoriem netiek pienācīgi atlīdzināts par viņu darbu izmantošanu tādās milzīgās un labi pelnošās platformās kā "Youtube".

ĪSUMĀ:

  • Direktīva nepieciešama tehnoloģiju attīstības dēļ.
  • Autortiesību organizācijā uzsver - autoriem pienākas atlīdzība par viņu darbu izmantošanu.
  • Kritiķi norāda - direktīva ierobežos satura pieejamību internetā.
  • Autortiesību eksperts skaidro - direktīva nav ideāla un riski pastāv, bet galīgajā redakcijā panākts kompromiss.
  • Eksperts uzsver, ka diskusijā pazaudēta pozitīva lieta - atvieglot dažādo ES valstu autortiesību savietojamību.

Autoru aizsardzība

Tehnoloģijām attīstoties, nepieciešama arī Eiropas Savienības (ES) autortiesību regulējuma aktualizēšana. Ir mainījies gan tas, kā autori rada savus darbus, gan arī tas, kā tie tiek izplatīti un izmantoti. Cilvēki arvien vairāk paši rada saturu un augšupielādē to dažādās tiešsaistes platformās, piemēram, "Youtube". Tāpat arī pašas platformas ne tikai nodrošina vidi, kurā lietotājiem izpausties, bet arī iekasē naudu par reklāmu izvietošanu.

Direktīvā paredzēts, ka interneta platformā jānodrošina filtrs, kas varētu atpazīt ar autortiesībām aizsargātu saturu, tādējādi aizliedzot to publicēt bez līguma ar autoru. Līdz šim autori varēja sūdzēties, piemēram, "Youtube", lūdzot izņemt savus darbus. Tomēr pašai vietnei nebija nekādas atbildības par tajā ievietoto saturu. Direktīva paredz ieviest šo atbildību.

Lemj par Autortiesību direktīvuArtjoms Konohovs

    Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrā/Latvijas Autoru apvienībā (AKKA/LAA) uzsvēra, ka vēlas taisnīgu atlīdzību autoriem. Pašlaik tā bijusi nesamērojama ar peļņu, ko gūst lielās tiešsaistes platformas, un atbildību, ko platformām vajadzētu uzņemties, lai nepieļautu satura pirātisku izmantošanu.

    AKKA/LAA norādīja, ka neviens no platformām neprasa, lai tās filtrētu saturu pēc principa - saturs ir vai nav aizsargāts, jo autortiesības ir spēkā vēl 70 gadu pēc autora nāves, tomēr visā pasaulē darbojas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas pārstāv autorus un var piedāvāt licenci jeb atļauju viņu darbus izmantot internetā.

    "Kas ne mazāk svarīgi - arī mēs kā lietotāji varēsim justies droši, ka par to, ko lasām, klausāmies un skatāmies, autors saņems kaut nelielu, toties taisnīgu atlīdzību,"

    norādīja AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.

    Viņa arī skaidroja, ka, jo taisnīgāku atlīdzību autori saņems no digitālajām tiešsaistes platformām, jo lielāks būs atspaids Eiropas kultūrai. "Tas ir vēl viens un būtisks atbalsta spilvens Eiropas valstu kultūras budžetam. Eiropā nav daudz autoru, kas var saukties par profesionāļiem tajā ziņā, ka var veltīt visu savu laiku radošajai darbībai. Vairums raksta, sacer un glezno no darba brīvajā laikā. Direktīvas sakarā jautājums ir viens – par ko mēs balsojam? Par vispasaules korporācijām vai Eiropas kultūru?" norādīja Kolmane.

    Bažas par interneta ierobežošanu

    Direktīvas kritiķi uzskata, ka tā ierobežos saturu, kas pieejams internetā. Viņuprāt, platformas gluži vienkārši izvairīsies publicēt darbus, par kuriem būs jāslēdz līgums ar autoru, kā arī pat darbus, par kuriem varētu būt aizdomas, ka tie radīs kādas problēmas.

    Tāpat otrs punkts, kas viņus uztrauc, ir nepieciešamība slēgt līgumus ar ziņu portāliem pat tad, ja tiek izmantota neliela daļa viņu darba. Tādējādi no "Google" meklētāja varētu pazust vienas rindkopas apkopojumu vai citātu, ieskicējot rakstā vēstīto.

    Direktīvas jaunākajā redakcijā tiešsaistes enciklopēdija Vikipēdija, kurā autori paši rada saturu, iekļauta kā īpašs izņēmums. Proti, iepriekš Vikipēdijas pārstāvji bija nobažījušies par enciklopēdijas eksistenci, jo tā sastāv no atsaucēm un citātiem.

    Latvijas Vikipēdijas kopienas pārstāvis Mārtiņš Bruņenieks LMS.lv stāstīja, ka pastāv citi Vikipēdijai līdzīgi resursi, kuri jebkurā brīdī varētu pārsniegt minimālās prasības.

    "Un pēkšņi viņam iestājas ļoti augstas prasības pret kaut kādām lietām. Tie paši augšupielādes filtri, kas ir ļoti dārgi. Visticamāk, ka tie tad būs jālicencē no "Google", kurš ir izstrādājis to kā pakalpojumu,"

    norādīja Bruņenieks, ieskicējot gadījumu, kurā direktīva panāktu pretējo vēlamajam - tieši lielās platformas būtu izdevīgākā situācijā iepretim vidējām.

    Viņš arī skaidroja, ka Vikipēdijas entuziasti informāciju meklē internetā. Ja kādā valstī tas ir vairāk ierobežots, informācija ir grūtāk pieejama. "Piemēram, kaut ko palaižam garām, jo neizlasām kopsavilkumu, jo tā tur nav," skaidroja Bruņenieks.

    Viņaprāt, jaunais regulējums arī rada disbalansu starp ES un pārējo pasauli, kur šādu ierobežojumu nav.

    Tāpat Bruņenieks nav pārliecināts, ka filtrēšanas sistēmas spēs noteikt atšķirību starp parodijām, piemēram, memēm un saturu, kas aizsargāts ar autortiesībām. Savukārt, ja informāciju apstrādās cilvēks, tad katrai darbībai platformās būs gaidīšanas laiks, piemēram, ieraksts tiks apstiprināts pēc dienas.

    "Kāds to varētu nosaukt par cenzūru, ka viņam neļauj kaut ko publicēt - tūlīt vai vispār," uzsvēra Bruņenieks.

    Direktīva ir kompromiss

    Autortiesību eksperts, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis LSM.lv skaidroja, ka direktīva nav ideāla, bet vairāku gadu laikā ir panākts kompromiss starp autoru, interneta platformu un interneta brīvības aktīvistu interesēm.

    Direktīva noteiks, ka tiešsaistes platformu turētāju atbildība attieksies uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķis ir glabāt un nodrošināt publisku piekļuvi ievērojamam daudzumam ar autortiesībām aizsargātu darbu vai blakustiesību objektu, ko ir augšupielādējuši to lietotāji. Vēl pievienots noteikums, ka platformas sevi peļņas nolūkā reklamē.

    Minētais ievērojamais daudzums būs jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā tādu elementu kombināciju kā pakalpojuma auditorija un pakalpojuma lietotāju augšupielādētā ar autortiesībām aizsargātā satura datņu skaits. 

    Gulbis skaidroja, ka tādējādi minētais regulējums neattieksies uz nekomerciālām tiešsaistes platformām, portāliem un tamlīdzīgām interneta vietnēm, kā arī neattieksies uz komerciālām platformām, kuras neuzglabā ievērojamu daudzumu darbu vai blakustiesību objektu. Vēl ieviests izņēmums jaunuzņēmumiem, kuri pastāv mazāk nekā trīs gadus. Ja uzņēmuma gada apgrozījums nepārsniegs 10 miljonus eiro, tad tam būs samazināts pienākumu apjoms.

    Savukārt, lai risinātu, ka automātiskie filtri bloķē darbus, kuros nav ar autortiesībām aizsargāta satura, "izķeršanā" būs jāiesaistās arī platformas darbiniekiem. Tiks izstrādāta arī sūdzību sistēma, kur lietotājs varēs ziņot, ka viņa darbs nav ticis publicēts. 

    Tāpat saistībā ar iepriekš minētajām atsaucēm uz rakstiem un to citēšanu direktīvā ierakstīts, ka ierobežojumi neattieksies uz tiešsaistes publikāciju saitēm, kā arī atsevišķiem vārdiem vai ļoti īsiem izvilkumiem. Gulbis gan atzina, ka tas, kas tiks saprasts ar atsevišķiem vārdiem vai ļoti īsiem izvilkumiem būs jādefinē normas piemērošanas procesā. Pēc viņa teiktā, minētais ierobežojums pārsvarā attieksies uz mediju monitoringu.

    "Negribētu teikt, ka direktīva raisa sajūsmu. Bet ir skaidrs, ka tas ir kaut kāds kompromisa rezultāts.

    Un kompromiss praksē ar direktīvām nozīmē, ka noteikumi kļūst izplūdušāki un grūtāk gan ieviešami, gan piemērojami. (..) Cerams, ka viņš netiks sagandēts ieviešanā," sacīja Gulbis.

    Koncentrējoties uz diskusiju par interneta brīvību, tiek aizmirsti vairāki citi punkti, kas tiek risināti direktīvā, uzskata Gulbis.

    Pēc viņa teiktā, tie ir vienoti ierobežojumi izglītībai visā Eiropā, kas atvieglos pārrobežu apmācību sniegšanu, kā arī tas, ka kultūras institūcijas varēs padarīt materiālus pieejamus visā Eiropā. Vēl arī izmaiņas komerciāli nepieejamu darbu izmantošanas nodrošināšanai, kā arī neizmantotu darbu autortiesību atgūšanai, ja tiesības pārdotas, bet darbs netiek izmantots.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti