Panorāma

Melitopoles mērs: Krievijas okupētajā pilsētā humānā katastrofa

Panorāma

Panorāma

Polijā entuziasms palīdzēt bēgļiem neapsīkst

SPECIĀLI no Polijas: Entuziasms palīdzēt Ukrainas kara bēgļiem te neapsīkst

"Katrs devītais iedzīvotājs mūsu pilsētā tagad ir ukrainis" – tā smejas Polijas dienvidaustrumu pilsētas Žešovas iedzīvotāji, kas devuši patvērumu 20 000 ukraiņu bēgļu. Skaitliski tas ir gandrīz tikpat, cik visā Latvijā kopā. Vai ierasti nacionālkonservatīvajā Polijā tas nerada spriedzi? Pagaidām šķiet – tieši otrādi, poļi bēgļu krīzē demonstrē empātiju un atsaucību, kas citām valstīm varētu kalpot par piemēru, no Polijas vēstīja Latvijas Televīzija.

Ar aptuveni 180 000 iedzīvotāju Polijas pilsētas Žešova izmēros ir lielāka par Daugavpili, bet krietni mazāka par Rīgu. Taču, neskatoties uz to, šī pilsēta viena pati izmitinājusi vairāk nekā 20 000 bēgļu no Ukrainas.

Kā skaidroja pilsētas vicemērs Tomašs Kaminskis, saskaņā ar Polijas valdības politiku, pierobežas pašvaldības nenodarbojas ar Ukrainas bēgļu izmitināšanu. Tie 20 000 ukraiņu, kas apmetušies Žešovā, paši sev atraduši dzīvesvietu, piemēram, noīrējot to par saviem līdzekļiem vai apmetoties pie tuviniekiem, jo pierobežas pilsētā ir liela ukraiņu kopiena. Taču vairumam bēgļu pašvaldība nodrošina pārvietošanu uz citām vietām.

"Kopš kara pirmajām dienām katru dienu pie mums ieradās tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, daļa ar sabiedrisko transportu, daļa ar personīgajām automašīnām vai kā citādi. Daļa ir palikuši, bet vairums ir devušies tālāk uz citām vietām Polijā vai Eiropā. Rēķinām, ka kopš kara sākuma caur mūsu pašvaldību izbraukuši ap miljons Ukrainas cilvēku," sacīja Kaminskis.

Pierobežas pašvaldības bēgļiem palīdz ar pārtiku, apģērbu, medicīnisko palīdzību, dokumentu noformēšanu, ja nepieciešams – arī īslaicīgām naktsmājām. Šos izdevumus pilsētas dome sedz no sava budžeta, un līdzīga situācija ir citās pašvaldībās.

Kaminskis teica: "Mēs paļaujamies uz Polijas valdības un mūsu Piekarpatu vojevodistes solījumiem, ka šie tēriņi tiks kompensēti. Šobrīd mēs izmantojam līdzekļus no mūsu budžeta krīzes fonda, bet skaidrs, ka drīzumā būs jāveic grozījumi pilsētas budžetā."

Vai valdība atbalstīs pašvaldības – to rādīs laiks. Bet vietējie iedzīvotāji, organizācijas un uzņēmumi jau tagad nāk talkā.

Vicemērs atzina – bez viņu atsaucības pašvaldībai ar bēgļu krīzi tikt galā būtu daudz grūtāk.

Izmitināšanas centrs – lielveikalā

Šis lielveikalā ierīkotais izmitināšanas centrs ir viens no piemēriem kopīgam pašvaldības, labdarības fonda un brīvprātīgo darbam.

Iepriekš šajās telpās atradās medicīnas centrs un tirgus, bet tagad tās pielāgotas Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanai. Šeit bēgļi var saņemt pārtiku, medicīnisko palīdzību, juridiskās konsultācijas, apģērbu un galu galā – apmesties uz dažām dienām, līdz tiek nokārtotas formalitātes, lai saņemtu kādu pastāvīgāku dzīvesvietu.

Brīvprātīgā darbiniece Gabriela izrādīja telpas: "Te mums ir kopējā guļamtelpa. Atsevišķie nodalījumi ir ģimenēm. Un šeit mums ir medpunkts, mums ir brīvprātīgie ārsti, tādēļ, ja kādam rodas vajadzība, mums ir speciālisti un zāles."

Viņa norādīja, ka te var izmitināt kopumā 500 cilvēkus, un ir bijis daudz dienu, kad visas vietas bija aizņemtas.

"Šī ir mazā rotaļistaba bērniem – tur tālāk ir vēl viena lielāka. Tāpat mums ir vieta, kur var paņemt bērnu ratiņus vai drēbes, ja viņiem tās vajadzīgas. Tas viss ir par brīvu. Ja viņiem vajag – var ņemt," izrādīja Gabriela.

Viņa atzina, ka daudzi grib palīdzēt – katru dienu nāk daudz cilvēku, kas grib pieteikties brīvprātīgajos, ved savu ēdienu, apģērbu.

Žešovas dzelzceļa stacijā ukraiņus sagaida citi brīvprātīgie, kas palīdz izkrāmēt bagāžu un izskaidro, kur pilsētā iespējams saņemt kādu palīdzību.

Brīvprātīgā Larisa teica: "Es vienkārši jutu, ka nevaru tā bezpalīdzīgi sēdēt mājās vai nodarboties ar savām lietām, kad tur cilvēki mirst. Vienkārši nevarēju, man iekšā viss bruka kopā. Meklēju iespējas, ko varētu darīt, kā palīdzēt. Piemēram, mācīt poļu valodu vai palīdzēt ar bezmaksas tulkošanu. Draudzene man ieteica, ka šeit stacijā vajadzīgi cilvēki ar poļu, ukraiņu valodas zināšanām. Es atnācu, pieteicos un mani pieņēma. Kad esmu šeit, es pati jūtos labāk!"

Brīvprātīgā Larisa.

Ar līdzīgu motivāciju uz Polijas–Ukrainas robežu devušies arī brīvprātīgie no citām valstīm. Tostarp jaunieši Ūle un Kristofers no Norvēģijas.

Viņi par saviem pienākumiem pastāstīja: "Mēs nesam bagāžu, izdalām apģērbu bērniem. Jā, un vēl ir visādi ziedojumi – pārtika un lietas, ko mēs izdalām tiem, kam tas vajadzīgs."

Bēgļi par uzņemšanu patīkami pārsteigti

"Ļoti labi! Ļoti labi uzņēma. Viss ir tik labi saorganizēts. Pie vilciena jau mūs sagaidīja un palīdzēja somas nest, parādīja, kur jāiet. Šeit arī visi tā aprūpē, pabaroja, ierādīja gultasvietas. Ļoti labi! Ļoti laipni!" sacīja bēgle Liza.

Bet Ina atzina: "Lieliski! Ļoti lieliski! Jau kā iebraucām Polijā, mūs uz robežas pabaroja, te atkal pabaroja, izguldīja, ļāva nomazgāties. Vienkārši burvīgi!"

Dima no Harkivas telefonā Latvijas Televīzijai parādīja, kas palicis pāri no viņa kaimiņu mājas pēc uzlidojuma.

"Pats šausmīgākais bija, kad sēdējām mājās, dzirdējām lidmašīnas skaņu un tad tādi jaudīgi sprādzieni, viss nodrebēja. Tad bija briesmīgi,"

viņš teica.

Bet par pieredzi Polijā sacīja: "Ļoti labi mūs šeit uzņēma. Mēs pat apstulbām no tā. Liels paldies poļiem! Viņi ir malači! Viņi tik ļoti cenšas mūsu dēļ!"

Vairumam no satiktajiem bēgļiem Polija ir tikai pagaidu pietura. Katrs jau atradis sev apmešanās vietu – Liza ar mazbērniem dosies uz Angliju, Ina pie radiem uz Spāniju, Dima pie draugiem uz Dāniju. Taču visi kā viens teic – arī tas nav uz palikšanu, tiklīdz tas būs iespējams – brauksim mājās.

Poļu brīvprātīgie, kas dežurē stacijās, jau tagad jūt – pie viņiem mazāk vēršas ukraiņi, kas izbrauc no valsts, bet arvien vairāk uzdod jautājumus par to, kā atgriezties Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt