Institūta iela, kur februārī nogalināja desmitiem cilvēku, joprojām slīgst ziedos. Garāmgājēji palēnina soli un pieklusina balsi. Bojāgājušo piemiņai uzcelts neliels dievnams. Tagad šī ir Debesu sotņas iela ar 100 bojāgājušo fotogrāfijām un piemiņas plāksnēm.
Zeme Neatkarības laukumā, kur pretvaldības demonstranti dedzināja riepas, joprojām melna. Nemieru laikā nodedzināto Arodbiedrību namu, kur demonstrantiem bija medpunkts un virtuve, sāk gatavot remontam. Izmeklēšanas iestādes joprojām skaidro, kas ēku aizdedzināja un kas bija snaiperi, kuri šāva.
Par Kijevas jaunā mēra ieceri Maidana aktīvisti nav sajūsmā. Daudzi te mitinās jau pusgadu, kopš decembra, kad sākās pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību vērsti protesti. Telšu pilsētiņas iemītnieki saka - stāvēs līdz galam, līdz būs izpildītas visas viņu prasības.
Demonstrants no Čerkasu apgabala Leonīds Tertičnijs stāsta: „Prezidentu un Kijevas mēru esam ievēlējuši. Tagad gaidām, kad notiks lustrācija. Visur amatos vēl sēž iepriekšējās, Janukoviča valdības, saliktie ierēdņi. Vēl arī nav atrasti un pie atbildības saukti traģisko notikumu vaininieki. Paskatīsies, kā strādās jaunā valdība un kā izpildīs mūsu prasības.”
„Jūs tak’ redzat, kas valstī notiek. Nedod dievs, Maidans aizies, un te būs kā Doņeckā. Parādīsies vēl separātisti,” viņš saka.
„Lai viņi, jaunie politiķi, izpilda to, ko cilvēkiem solīja, stāvot šeit, uz Maidana skatuves. Tad cilvēki paši izklīdīs, un neko nevajadzēs piespiedu kārtā jaukt nost. Pagaidām viņi tikai daudz runā, bet vēl neko nav izdarījuši. Nav nekādu izmaiņu,” kritiski vērtē kāds cits protestu dalībnieks.
Traģisko notikumu dienās uz Maidanu plūda pārtika, apģērbs un viss iztikšanai vajadzīgais. Arī opozīcijas oligarhi neskopojās. Tagad ziedojumu kastītes tukšas. „Esam paēduši un par garlaicību nesūdzamies. Katram ir ko darīt,” saka maidanieši.
Pavlo no Ivanofrankovskas apgabala stāsta, ka aktīvistiem „ir izveidojusies tāda kustība - kopā ar miliciju vakaros un naktīs patrulējam, skatāmies, lai miliči neņem kukuļus”. „Ja vajag, vāram ēst citiem aktīvistiem. Pieskatām, lai te nometnē būtu kārtība,” klāsta Pavlo.
Pie kādas telts ierīkots simbolisks sakņu dārzs. Daži smejoties prognozē - Maidans būs līdz rudenim, jāpaliek, līdz ienāksies raža. Tomāti vēl tikai rieš pumpurus, bet loki un salāti jau ēdami. Aktīvisti sākuši veidot Maidana muzeju. Kā uzsver ikviens šeit satiktais - barikādēm jākļūst par vēsturisku liecību tam, kas notika, un jākalpo par brīdinājumu politiķiem, lai viņi atcerētos, pie kā var novest varas uzurpācija, korupcija un nerēķināšanās ar tautas viedokli.
Jau vēstīts, ka svētdien, 25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, oligarhs Pjotrs Porošenko varētu būt saņēmis pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu uzskatīts par uzvarētāju jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Ārkārtas vēlēšanas rīkotas, jo februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā, gāzts iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs. Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
