Slēpošanas sezonas pārtraukšanu Austrijā, iespējams, kavējuši finansiāli un politiski motīvi

Slēpošanas sezonas priekšlaicīgu pārtraukšanu Austrijā kavējuši finansiāli un politiski motīvi. Tā komentārā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai “Deutsche Welle” norādījis Austrijas Patērētāju aizsardzības asociācijas priekšsēdētājs Peters Kolba. Viņš paudis pārliecību, ka nedz Tiroles varasiestādes, nedz arī prokuratūra neveiks nopietnu izmeklēšanu par, iespējams, vairāk nekā 1000 inficēšanās gadījumiem ar koronavīrusu kalnu slēpošanas kūrortā Išglā un apkārtējā Pacnaunas ielejā.  

ĪSUMĀ:

  • Februārī parādījās ziņas par Covid-19 Išglas kalnu slēpošanas kūrorta rajonā.
  • Pirmais cilvēks Pacnaunas ielejā saslimis jau 5. februārī.
  • 1. martā saslima 15 islandieši, kas bija atgriezušies no kūrorta.
  • Tiroles varasiestādes neko nedarīja, bažījoties par ietekmi uz vietējo biznesu.
  • Tiroles varasiestādes nav informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.
  • Kūrorts slēgts marta sākumā; lietu izmeklē Austrijas prokuratūra un policija.
  • Iespējams, reģionā inficējušies no 600 līdz 1200 cilvēkiem no dažādām valstīm.
  • Vismaz 2200 tūristi apgalvo, ka inficējušies pēc brīvdienām Pacnaunas ielejā.
  • Aptuveni 4000 tūristu pievienosies kolektīvai prasībai saistībā ar notikušo.
  • Patērētāju aizsardzības asociācijas vadītājs: novēlotajai slēgšanai - finansiāli un politiski motīvi.
  • Tiroles federālās zemes gubernators to gan kategoriski noliedzis.
  • Patērētāju aizsardzības asociācijas priekšsēdētājs: Nedz Tirole, nedz  prokuratūra nopietnu izmeklēšanu neveiks.

Jau janvārī un februārī Lielbritānijas un citos Eiropas plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par pirmajiem Covid-19 gadījumiem Tiroles federālajā zemē Austrijā. Tieši tur atrodas populārais Išglas kalnu slēpošanas kūrorts un apkārt esošā Pacnaunas ieleja. Šajā apkārtnē slēpošanas priekus bija ieradušies baudīt tūristi no Vācijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un citām valstīm.

Slēpošanas sezonas pārtraukšanu Austrijā, iespējams, kavējuši finansiāli un politiski motīviRihards Plūme

    Pirmais cilvēks Pacnaunas ielejā saslimis jau 5. februārī. Tā bijusi kāda sieviete, kurai konstatēti viegli simptomi, un pārbaudes veiktas vien marta sākumā. 1. martā brīdinājumu par šo reģionu izvietoja Islande. 15 tās pilsoņi, kas bija atgriezušies no kūrorta, bija saslimuši ar Covid-19.

    Par problēmām Išglā sāka brīdināt arī citas Eiropas valstis. Visa Tiroles reģiona ekonomika ir atkarīga no tūrisma, tādēļ Tiroles varasiestādes nekādus apņēmīgus soļus nespēra, bažījoties par ietekmi uz vietējo biznesu.

    Mediji ziņoja, ka Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

    Tiroles reģionālā valdība gan apgalvo, ka slēgusi kūrortus un noteikusi tiem karantīnu, tiklīdz marta sākumā uzzinājusi par pirmajiem apstiprinātajiem gadījumiem. Bet acīmredzot tas ticis darīts par vēlu.

    Vīrusa uzliesmojums Išglā un apkārtējā Pacnaunas ielejā izraisījis politiskas un juridiskas pārbaudes, bet reģionālās varasiestādes tiek apsūdzētas, ka tās vilcinājušās ar kūrorta slēgšanu. Austrijas prokuratūra un policija veic izmeklēšanu par to, vai uzliesmojumu Išglā izraisījusi nolaidīga rīcība.

    Austrijas Veselības pārvaldes eksperts Francs Allerbergers aprīļa sākumā pieļāva, ka Išglā un tās apkaimē ar Covid-19 inficējušies no 600 līdz 1200 cilvēkiem no dažādām valstīm.

    Tikmēr Austrijas Patērētāju aizsardzības asociācijas priekšsēdētājs Peters Kolba norādījis, ka apkopojis informāciju par vismaz 2200 tūristiem, kas apgalvo, ka viņiem pēc brīvdienām Pacnaunas ielejā veikto Covid-19 testu rezultāti bijuši pozitīvi.

    Aptuveni 4000 tūristu ir piekrituši pievienoties kolektīvai prasībai saistībā ar notikušo.

    Komentārā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai “Deutsche Welle” Kolba uzsvēra, ka novēlotā slēpošanas sezonas slēgšana saistīta ar finansiāliem un politiskiem motīviem.

    Martā Austrijas Federālās ekonomikas palātas vadības vēlēšanās uzvarēja Austrijas premjera Sebastiana Kurca vadītās konservatīvās Tautas partijas loceklis Franzs Hērls.

    “Deutsche Welle” norādīja, ka viņš ir gan trošu vagoniņu lobētājs, gan kādas biznesa asociācijas priekšsēdētājs. Šī asociācija no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem gadā saņem apmēram 13 miljonus eiro.

    Hērls bijis ieinteresēts lēmumos, kas neizbeigtu slēpošanas sezonu priekšlaicīgi.

    Tiroles štata gubernators Ginters Platers kādā intervijā gan kategoriski noliedzis, ka Hērlam būtu bijusi kāda saistība ar lēmumiem par bāru slēgšanu kūrortos vai slēpošanas sezonas izbeigšanu.

    Tikmēr Austrijas Patērētāju aizsardzības asociācijas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka nedz Tiroles varasiestādes, nedz arī prokuratūra nopietnu izmeklēšanu neveiks.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti