Serbija tomēr neatjaunos komandantstundu Covid-19 uzliesmojuma dēļ

Pēc divas naktis ilgušiem vardarbīgiem protestiem Serbijas varasiestādes lēmušas tomēr neatjaunot komandantstundu nakts laikā Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Tā vietā tiks pieņemti citi ierobežojumi, tostarp pulcēšanās aizliegums vairāk nekā 10 cilvēkiem.

ĪSUMĀ:

  • Serbija lēma atjaunot virkni ierobežojumu pēc tam, kad vienā diennaktī jauno inficēto skaits pārsniedza trīssimt cilvēkus. 
  • Jaunais vīrusa uzliesmojums sācies aptuveni astoņas nedēļas pēc tam, kad Serbija sāka atcelt ierobežojumus.
  • Prezidents Aleksandrs Vučičs nolēma no jauna noteikt komandantstundu nedēļas nogalē un atjaunot citus ierobežojumus.
  • Par ierobežojumu atkārtotu ieviešanu neapmierinātību pauda tūkstošiem serbu, kas izgāja galvaspilsētas Belgradas ielās.
  • Pēc divas naktis ilgušiem vardarbīgiem protestiem Serbijas varasiestādes nolēma tomēr neatjaunot komandantstundu.
  • Cilvēktiesību organizācijas kritizējušas varasiestāžu aso vēršanos pret protestētājiem iepriekšējās naktīs.
  • Prezidents Aleksandrs Vučičs kritiku noraidījis un vardarbībā vaino galēji labējās organizācijas.
  • Demonstrāciju dalībnieki uzsver, ka protesti turpināsies, līdz tiks panāktas politiskās pārmaiņas valstī kopumā.

Nakts uz piektdienu galvaspilsētā aizvadīta salīdzinoši mierīgi. Lai gan protesti notika arī šoreiz, sadursmes ar policiju nesākās.

"Arestējiet huligānus, nesitiet savu tautu!" – šāds un citi līdzīgi uzraksti rotāja ielās izgājušo  plakātus. Atšķirībā no pirmajām divām dienām vakar protesti noritēja mierīgi. Gaisā vairs nevirmoja asaru gāze un netika mesti dažādi priekšmeti. Protestētāji norādījuši, ka vardarbība un nekārtības, kas norisinājās divos iepriekšējos vakaros, izraisījuši nevis demonstrāciju dalībnieki, bet gan prezidentu Aleksandru Vučiču atbalstošas grupas, kuru uzdevums bijis saasināt situāciju.

Ielās izgājušie arī nosodīja nepamatoto vardarbību, ar kādu policisti centušies ieviest kārtību.

Sadursmēs cieta vairāki desmiti protestētāju un likumsargu.

Vairākas nevalstiskās organizācijas norādījušas uz cilvēktiesību pārkāpumiem.

"Esam dusmīgi, bet vēlamies ko labāku mūsu bērniem un valstij. Ceram, ka šī valdība mainīsies. Ceru, ka būs demokrātija. Ceru uz pārmaiņām," pauda vietējā iedzīvotāja Biljana Stojanoviča.

Demonstrācijas aizsākās, kad Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja par ieceri atgriezties pie stingrākiem pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumiem, ņemot vērā ar koronavīrusu inficēto skaita pieaugumu. Vučičs plānoja ieviest arī komandantstundu. Tagad prezidents no šī nodoma atteicies. Demonstrāciju dalībnieki, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas, uzsver, ka protesti turpināsies, līdz tiks panāktas politiskās pārmaiņas valstī kopumā.

Vučičs pārmetumus noraidīja: "Protams, protestētāji nedara neko labu Serbijai. Viņi savas darbības pamato ar vēlmi protestēt pret koronavīrusa ierobežojumiem, bet skaidrs, ka ar to tam nav nekāda sakara. Pat ja būtu, tad viņu darbības būtu bezjēdzīgas. Viņi protestē tādēļ, ka vēlas iegūt varu bez piedalīšanās vēlēšanās un bez iedzīvotāju atbalsta. Neuzskatu, ka tur ir cits apslēpts iemesls. Vēlējāmies ieviest komandantstundu, kas palīdzētu mūsu cilvēkiem izveseļoties. Tagad komandantstundas nav. Pret ko tad viņi protestē? Pret vēlēšanu rezultātiem, kas viņiem nepatika?"

Kritiķi norāda, ka pašreizējā valdība Covid-19 uzliesmojumu izmantojusi politiskiem mērķiem. Kad Itālijā reģistrēja pirmos gadījumus, Serbijas vadība par vīrusu smējās un neuztvēra nopietni. Vien desmit dienu vēlāk valstī tika ieviesti vieni no stingrākajiem ierobežojumiem Eiropā. Vecākiem cilvēkiem tika noteikta pilnīga karantīna, bet visiem pārējiem bija jāpakļaujas komandantstundai ik vakaru un nedēļas nogalēs. Stingrie ierobežojumi tika atcelti aptuveni mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām, kas noritēja jūnija beigās. Tad cilvēki atgriezās ierastajā dzīves ritmā, tika rīkoti masu sporta pasākumi un citas izklaides. Kritiķi arī norādījuši, ka patiesais inficēto skaits, iespējams, tika slēpts, lai panāktu Vučičam tuvās partijas uzvaru vēlēšanās.

"Esmu šeit, jo nevaru vairs izturēt to diktatūru. Vēlos justies brīva savā valstī. Uzaugu Šveicē un zinu, ko nozīmē normāla dzīve," sacīja protestētāja Katarina Radovanoviča.

Protesti pret valsts vadību norit arī Grieķijā. Tur iedzīvotāji ceturtdien izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību ar jaunu likumprojektu, kas paredz ierobežojumus protestu rīkošanā. Tas arī paredz sodīt protestētājus par demonstrāciju laikā nodarītiem postījumiem.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Pasaules Veselības organizācija aicinājusi Eiropā nezaudēt modrību un turpināt cīņu ar Covid-19.  Daudzas valstis mazina noteiktos ierobežojumus, un tas rada jauna pandēmijas uzliesmojuma risku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti