Sārts atzina, ka sākotnēji kļūdījās par to, kā Krievijas sabiedrība uz karu reaģēs, tostarp mobilizācijas apstākļos.
"Tas ir kara beigu un ilguma kontekstā lielākais jautājums – cik ilgi Krievijas sabiedrība šādā veidā turpinās izturēties. Ja viņi tā turpinās, Putinam būs iespēja šo karu vilkt ilgāk. Kad šīs sabiedrības pacietības mērs lūzīs, tas karš arī beigsies," sacīja Sārts.
Viņš stāstīja, ka Vladimirs Putins savu varu tur caur šķietamo spēku, bet, kad atkal būs nopietni zaudējumi karalaukā, ir iespēja izmaiņām. "Kaut kad tas zars lūzīs. Bet tas nenotiks tā, kā mēs Rietumos uzskatām. Krievija dzīvo tādā 21. gadsimta Orvela pasaulē, un mums nav skaidrs, kā no tās mostas. Mans uzskats ir, ka nākamgad Krievija pļaus to, ko šogad ir sējusi. Visdrīzāk nākamgad tas notiks. Redzēsim daudz dažādu attīstību Krievijas iekšienē," stāstīja eksperts.
KONTEKSTS:
Otrdien, 20. decembrī, aprit 300 dienas, kopš Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā. Kā liecina Ukrainas oficiālie aprēķini, Krievijas iebrucēji šajā laikā zaudējuši jau gandrīz 100 000 karavīru.
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
