Trešdienas vakarā Atēnās plānots programmas uzsākšanas pasākums. Ar 30 imigrantiem tiksies Grieķijas un Luksemburgas valdības pārstāvji, kā arī augstas Eiropas Savienības amatpersonas. Bēgļu jaunā dzīvesvieta būs Luksemburgā un uz šo valsti viņus nogādās ar lidmašīnu.
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs izteica cerību, ka šādu pārvietoto bēgļu jau drīz būs krietni vairāk. Savukārt ES amatpersonas mudināja arī Grieķiju beidzot darīt vairāk, lai izveidotu pienācīgus bēgļu uzņemšanas un reģistrācijas centrus.
Politiķu uzrunas preses konferencē Atēnās agri no rīta bija pilnas ar emocionālām frāzēm par šī mirkļa simbolisko nozīmi. No Grieķijas ir pārvietota pirmā bēgļu grupa. Līdz ar to ES bēgļu pārvietošanas mehānisms, kura ietvaros arī Latvijai būs jāuzņem daļa cilvēku, ir sācis darboties. Šie 30 cilvēki no Sīrijas un Irākas ir devušies uz Luksemburgu.
Grieķijas premjers atzina, ka 30 ir ļoti niecīgs skaitlis, salīdzinājumā ar tūkstošiem, kuri kājām dodas no Grieķijas uz Rietumeiropu. Tomēr tas esot sākums. "Šis ir simbolisks brīdis. Mēs ceram, ka turpmākajās nedēļās pārvietošanas sistēma patiešām sāks darboties un šādu grupu kļūs arvien vairāk, ļaujot pārvietot 6000 cilvēku. Tieši tik daudz saskaņā ar ES nolemto ir paredzēts pārvietot no Grieķijas," sacīja Ciprs.
Atēnās bija arī Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Asselborns. Viņa valsts ne tikai uzņems šo bēgļu grupu, bet arī šobrīd vada Eiropas Savienības Padomes darbu. Tādēļ Asselborns vairākas reizes mudināja Grieķiju nekavēties ar bēgļu uzņemšanas un reģistrācijas centru izveidi. “Mums, ES kopā ar Grieķiju ir jādara viss, lai pēc iespējas ātrāk īstenotu jūlijā un septembrī pieņemtos lēmumus. Tādēļ mums ir vajadzīga infrastruktūra un personāls gan tepat Grieķijā, gan citur. Un mums tas ir jādara ļoti ātri, citādi var būt par vēlu.”
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs bija tiešāks savos izteikumos. Viņš atzina, ka Grieķijas amatpersonas aiz slēgtām durvīm esot sūdzējušās par to cik grūti tām ir apvienot migrācijas problēmu risināšanu ar sociālās spriedzes mazināšanu valstī un citām problēmām. Tomēr Šulcs sacīja Cipram, ka streiki notiek arī citās valstīs un tas nevar būt par pamatu, lai neveidotu bēgļu uzņemšanas centrus.
Kā zināms, šobrīd vairums sīriešu un irākiešu bēgļu no Turcijas ierodas Grieķijā un tad tālāk bez jebkādas reģistrācijas kājām dodas uz ziemeļiem. Grieķija nelabprāt reģistrē iebraucējus, jo baidās, ka viņi paliks šajā valstī. Savukārt Brisele mudina to darīt, lai apturētu nekontrolētu cilvēku plūsmu caur Balkāniem. Arī daudzas Eiropas valstis, kas ir piekritušas uzņemt bēgļus pārvietošanas mehānisma ietvaros, to šobrīd dara ļoti lēni.
Jau ziņots, ka plāna ietvaros no Itālijas un Grieķijas uz citām bloka dalībvalstīm tiks pārvietoti 160 000 bēgļu, un tas tiek īstenots, neraugoties uz vairāku savienības Austrumeiropas dalībvalstu iebildumiem.
Tomēr migrācijas eksperti uzskata, ka jaunā programma tikai daļēji palīdzēs risināt bēgļu krīzi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, jau ieradušies vairāk nekā 750 000 bēgļu.
