Rietumbalkānu valstīm līdz uzņemšanai Eiropas Savienībā vēl mērojams tāls ceļš

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) plāno investēt 30 miljardus eiro sešās Rietumbalkānu valstīs ar mērķi parādīt, ka ES joprojām ir ieinteresēta šo valstu tuvināšanā. ES dalībvalstu līderu sanāksmes laikā Slovēnijā vairāki līderi diskusijās sacīja: ja Eiropas Savienība nepalielinās savu lomu šajā reģionā, to darīs Krievija, Ķīna vai citi spēlētāji.

Tomēr ēnu uz ambiciozajām Briseles iecerēm met neatrisinātais jautājums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.

Eiropai jākonkurē ar Krieviju un Ķīnu

Eiropas Savienība vēlas, lai Serbija, Melnkalne, Bosnija un Hercogovina, Albānija, Ziemeļmaķedonija un Kosova kādu dienu kļūtu par tās dalībvalstīm. Tāds ir galvenais vēstījums no Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu samita Slovēnijā.

Latvijas Radio korespondenta Artjoma Konohova reportāža no Slovēnijas
00:00 / 02:48
Lejuplādēt

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš uzskata, ka viss balstās uz vienkāršu ģeopolitisku jautājumu.

“No kurienes nāks ietekme Rietumbalkānos? Vai nu no Eiropas Savienības, un mēs viņus vilksim mūsu virzienā, vai arī, ja mēs to nedarīsim, tad citi vilks savā virzienā. Ģeopolitikā, tāpat kā visās sistēmās, nekad nepastāv vakuums.”

Krievija un Ķīna jau tagad spēlē aktīvu lomu Balkānos. Pekina ir finansējusi vairākus infrastruktūras projektus, no kuriem vismaz daži tagad rada saņēmējiem pamatīgas finanšu problēmas.

Nesola uzņemt līdz 2030. gadam

Tādēļ Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsver, ka ar jauno 30 miljardu investīciju programmu Eiropa vēlas parādīt, ka tā ir uzticamāks partneris.

“Rietumbalkānu valstu pilsoņi no Eiropas Savienības līdzekļiem saņems vislielāko atdevi – augstu kvalitāti, uzticamību, caurskatāmību un skaidru informāciju par izmaksām bez jebkādiem slēptiem nodomiem. Domāju, ka tas ir svarīgi.”

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Tomēr atsevišķu Eiropas valstu ierosinājums noteikt, ka Rietumbalkānu valstu iestāšanās procesam jābūt pabeigtam līdz 2030. gadam, tika noraidīts. Līdz ar to nekādu skaidru ES paplašināšanās termiņu joprojām nav.

Bulgārija liek šķēršļus

Ēnu uz Briseles solījumiem met arī tas, ka ES dalībvalsts Bulgārija turpina bloķēt sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Bulgārijas prezidents Rumens Radevs saka, ka politiķiem Skopjē esot jāatzīst vēsturiskā taisnība.

“Mēs gribētu, lai tiktu veiktas nelielas izmaiņas Ziemeļmaķedonijas konstitūcijā, skaidri ierakstot, ka bulgāri ir viena no tautām, kas veido šo nāciju. Bulgāri ir pelnījuši, lai viņi būtu pieminēti. Tāpat mums ir vajadzīgi godīgi rezultāti no pašreiz notiekošās tautas skaitīšanas Ziemeļmaķedonijā. Ir svarīgi, lai tās laikā cilvēki varētu brīvi izteikt savu identitāti.”

Nīderlandes premjers Marks Rute bija tiešāks un atzina, ka pirms Bulgārijā gaidāmajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām domstarpības ar Ziemeļmaķedoniju, visticamāk, neizdosies atrisināt.

Aizvadītajā nedēļā Urzula fon der Leiena apceļoja sešas reģiona valstis. Pēc šī brauciena viņa atzina, ka Balkānos valda nogurums no garā iestāšanās procesa. Turpretī daudzviet Rietumeiropā izskan piesardzība pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti