Provizoriskie rezultāti: Francijas prezidenta vēlēšanās uzvar Makrons

Savukārt Marinu Lepēnu atbalstījuši 33,94% balsotāju.

Tas nozīmē, ka Francija ir izvēlējusies prezidentu, kurš ir ārpus tradicionālajām partijām, vēlas valsts palikšanu Eiropas Savienībā un būs gados jaunākais prezidents visas valsts vēsturē.

Zināms, ka šajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi zemāka nekā pagājušajās vēlēšanās 2012.gadā. Šogad vēlēšanās nepiedalījās 25,3 – 27% balstiesīgo.

Sāk svinēt uzvaru

39 gadus vecais Makrons ir bez lielas politiskas aizmugures un pieredzes. 

Savā uzrunā pēc provizorisko rezultātu publiskošanas Markons uzsvēra nepieciešamību apvienot visu Francijas sabiedrību. Viņš pauda, ka ir arī sadzirdēji Lepēnas vēlētājus.

 “Mūsu uzdevums, mani dārgie līdzpilsoņi, ir milzīgs un tas jāsāk īstenot jau rītdien. Tas prasīs no mums veidot ētiskāku sabiedrisko dzīvi, aizstāvēt mūsu demokrātijas dzīvotspēju, nostiprināt ekonomiku un veidot aizsardzību no apkārtējās pasaules. Mūsu uzdevums ir rast vietu ikvienam valsts iedzīvotājam ar izglītības, darba un kultūras palīdzību,” sacīja Makrons.

Svētdienas vakarā Makrons un Lepēna pulcēs atbalstītājus katrs savā Parīzes punktā. Lepēna – pilsētas austrumos, Makrons – centrā, laukumā pie Luvras muzeja, kur jau  ir pulcējušies daudz cilvēku.

Makrona atbalstītāju pūlī bija ļoti daudz ģimeņu ar bērniem, daudz jauniešu un arī daudz un dažādu ādas krāsu, jo Makrons ļoti atbalsta imigrāciju un pretēji Lepēnai ir par dažādībai atvērtu Franciju.

Arī Lepēna piezvanījusi Makronam un apsveikusi viņu ar uzvaru vēlēšanās, vēlot veiksmi izaicinājumu priekšā.

Tomēr savā sakāves uzrunā Lepēna īsti to nevēlējās atzīt, norādot, ka tagad koncentrēs visus spēkus, lai apvienotu tos balsotājus, kuri piekrīt viņas idejām un ir par Lepēnu arī balsojuši. Lepēna solīja turpināt cīņu par savām idejām parlamenta vēlēšanās. Viņa uzsvēra, ka valstij ir jāizvēlas starp patriotiem un globalizācijas piekritējiem.

Viņa neminēja neko, ka grasītos aiziet no partijas vadības vai beigt politisko karjeru. Tikmēr Lepēnas partija, Nacionālā fronte (FN) gatavojas nozīmīgām pārmaiņām, atzinuši partijas līderi.

Eiropā sveic Makronu ar uzvaru

Ar milzu atvieglojumu šo ziņu uztver arī Briselē, jo Emanuels Makrons ir ļoti dedzīgs Eiropas Savienības aizstāvis, un līdz ar ziņu par viņa uzvaru ir cēlusies arī eiro valūtas vērtība.

Par to, ka Makrons būs uz ES vērsts politiķis, varēja pārliecināties arī viņa uzvaras svinībās Parīzē, laukumā pie Luvras. Tur bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku, kuri viņu sagaidīja gan ar Francijas, gan Eiropas Savienības karogiem, un pirms kāpt uz skatuves, Makrons nāca visai garu ceļu pāri Luvras laukumam, un šajā brīdī skanēja Eiropas Savienības himna.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja “siti apsveikusi” centriski noskaņoto politiķi ar panākumiem vēlēšanās. “Francija ir viens no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju strādāt ar jauno prezidentu pie plaša prioritāšu loka,” norādīts Londonas paziņojumā.

Savukārt radikālais eiroskeptiķis, britu politiķis Naidžels Farāžs izteicies, ka Makrons piedāvā piecus neveiksmju gadus un aicina Lepēnu nepadoties.

Makronu ir sveikusi Vācijas kanclere Angela Merkele, ar kuru, Makrons vēlas cieši sadarboties. Merkele raksta, ka šī ir stipras un vienotas Eiropas uzvara.

Gandarījumu par Makrona panākumiem pauda arī Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, norādot, ka šī izvēle atstājusi Franciju “Eiropas sirdī”. “"Liberté, Egalité, Fraternité! Francija to ir izvēlējusies šodien. Šī tauta bija, ir un paliek Eiropas vidū un sirdī,” tviterī pauda Gabriels.

Tā ir uzvara stiprai un vienotai Eiropai un Francijas – Vācijas attiecībām – tā paziņoja Vācijas kancleres Angelas Merkeles runasvīrs, sveicot Makronu.

Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers atzinīgi novērtēja Francijas vēlētāju izvēli: “Esmu priecīgs, ka francūži izvēlējušies eiropeisku nākotni.”

Maronu ar "lielo uzvaru" apsveicis ASV prezidents Donalds Tramps.

Pirms vēlēšanām vēl daudz neizlēmušo

Pašas pēdējās prognozes vēl pirms kampaņu pārtraukšanas solīja, ka centriskais Emanuels Makrons būs priekšā radikālajai Marinai Lepēnai. Tās rādīja, ka Makrons vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs, saņemot 62% balsu, bet viņa galēji labējā sāncense Marina Lepēna iegūs 38% balsu.

Taču Francijā bija arī liels neizlēmušo pilsoņu skaits, kuri varēja pavērst rezultātu vienā vai otrā virzienā.

Svarīgākie jautājumi, kas dominē šajās vēlēšanās, ir ekonomika un bezdarbs, kas Francijā salīdzinājumā ar citām valstīm ir salīdzinoši liels – 10%. Arī imigrācija un drošība ir būtiskas tēmas, jo Francija pēdējos gados bijusi teroristu mērķis ar lieliem upuriem. Tāpat neizpaliek attiecības ar Eiropas Savienību.

Šīs Francijā ir īpaši nozīmīgas un interesantas vēlēšanas ar to, ka uz prezidenta amatu kandidēja cilvēks, kurš vēlas Francijas aiziešanu no Eiropas Savienības. Tā ir radikālā Marina Lepēna, kura jau iepriekš bija pavēstījusi, ka redz Francijas aiziešanu gan no Eiropas Savienības, gan no eirozonas. Šīs idejas īstenošana būtiski mainītu arī visas Eiropas Savienības politisko telpu.

Parīzē pastiprināti drošības pasākumi

Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa dienu pirms vēlēšanām Parīzē devās uz Emanuela Makrona biroju, kas atrodas 15. Parīzes reģionā, kas skaitās viens no Parīzes labi situētu pilsoņu rajoniem, relatīvi netālu no Eifeļa torņa un Sēnas. Makrona biroju ieskauj metāla barjeras, un tā priekšā patrulēja bruņoti policisti.

Arī žurnālistiem tika izsūtītas elektroniskās vēstules ar brīdinājumu, ka birojs visus medijus uzņemt nevarēs, lielākoties tikai televīzijas kameras, kam būs ļauts fiksēt Makrona uzrunu pēc rezultātu paziņošanas. Un visi pēc tam aicināti piedalīties pasākumā pie Luvras. Šķiet, Makrons jau gatavojas ar pilnu pārliecību uzvaras svinībām.

Arī mediju vidē, prātojot, kura politiķa – Makrona vai Lepēnas gaitām – sekot jau pēc rezultātu paziņošanas, ir jaušama izjūta, ka Makrons būs šo vēlēšanu uzvarētājs.

Savukārt Lepēna savus atbalstītājus pulcēs Parīzes austrumos, Vansennas parkā, kas ir zaļa teritorija ārpus pilsētas centra.

Būtiski, ka Parīzē joprojām ir ārkārtas stāvoklis pēc 2015.gada novembra teroraktiem, tādēļ pievērsta būtiska uzmanība drošībai, un ielās un sabiedriskajās vietās dežūrēs vairāk bruņotu policistu.

Svētdien pēcpusdienā Parīzē drošības trauksmes dēļ no laukuma pie Luvras muzeja evakuēti cilvēki, taču pēc laukuma pārmeklēšanas cilvēkiem tika ļauts tajā atgriezties.

Daudziem izvēle ir skaidra

Vēlēšanu laikā Latvijas Radio apmeklēja balsošanas iecirknī 15. Parīzes rajonā, kurš ir pazīstams ar augstu balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti. Kā tas bieži notiek, arī šis vēlēšanu iecirknis iekārtots skolā. Uz liela galda stāv divas kaudzītes ar nelielām, baltām lapām. Uz vienas ir rakstīts “Marina Lepēna”, uz otras – “Emanuels Makrons”.

Cilvēki ņēma abas, un tad aiz aizkariem, kabīnē vienu ielika aploksnē. Un tad iemeta caurspīdīgā, lielā, četrkantīgā vēlēšanu urnā un parakstījās, ka ir nobalsojuši.

Pie ieejas strādāja divi apsargi un pārbaudīja somas, tas ir jaunums. Parīze kopš 2015.gada teroraktiem joprojām ir trauksmes stāvoklī un ārkārtas situācijā, tādēļ drošībai ir pievērsta liela uzmanība.

Latvijas Radio uzrunātie labprāt atklāja savu izvēli, piemēram, studente Aurēlija: „Es balsoju par to pašu, ko pirmajā vēlēšanu kārtā, līdz ar to man nebija grūti izvēlēties. Par Emanuelu Makronu. Mani biedē Marinas Lepēnas idejas un to, kas varētu notikt pēc viņas ievēlēšanas. Man bail, ka Francijā sāktos haoss. Emanuels Makrons, manuprāt, ir mazliet uzticamāks.”

Savukārt Šarlote, kura pie vēlēšanu iecirkņa durvīm gaida savu dēlu, atzīstas, ka īpaši neatbalstu Emanuēlu Makronu, un pirmajā vēlēšanu kārtā balsojusi par citu kandidātu. Bet viņa pēc  informatīvās avīzes, ko saņēmusi savā pasta kastē, sapratusi, ka par Marinu Lepēnu arī nevar balsot, jo viņas idejas ir pārāk radikālas. „Nevar balsot par vardarbību,” tā saka Šarlote.

Bet gados jaunais Ēriks ir pavisam lakonisks: „Nebija grūti izšķirties, jo mums jau arī nav lielas izvēles. Nobalsoju un viss.”

Cilvēki bieži minēja bailes kā faktoru, kādēļ neizvēlas Lepēnu, jo viņas vēršanās pret Eiropas Savienību daudzus baida.

Bija jūtams, ka cilvēki diezgan skaidri zina savu izvēli, jo rindas pie balsošanas kabīnēm nekrājas un cilvēku plūsma notiek ātri.

Uzvarētājam būs jārisina smagi jautājumi 

„Lai kurš arī būtu uzvarētājs, smagie jautājumi, uz kuriem Francijas pilsoņi meklē atbildes, pēc vēlēšanām būs jārisina,” sarunā ar Latvijas Radio saka Politikas pētniecības institūta Parīzē „Kantar Public” ģenerāldirektors Emanuels Rivjērs.

„Bezdarbs, protams, ir Francijas cilvēku lielākās rūpes. Un tas sasaucas arī ar citiem tematiem par darba tirgu, algām un tā tālāk,” norāda eksperts.

Otrs jautājums ir arī par to, kā Francijai būt Eiropas Savienībā: “Cik dziļi iesaistīties, vai Eiropas Savienības modelim būtu jāmainās un Francijai tajā. Un, protams, arī migrācija,  islāms, kas ir ļoti spēcīgs Francijā. Un arī vide, klimats, enerģētika, atomenerģija, Francijai tāpat kā daudzām citām valstīm šie jautājumi ir ļoti būtiski.”

Centriskais Emanuels Makrons un radikālā Marina Lepēna ir piedāvājuši visai atšķirīgu programmu, īpaši par Francijas nākotni Eiropas Savienībā. Lepēnas vēlme sarīkot referendumu par Francijas aiziešanu no Eiropas Savienības likusi daudziem ekspertiem un politiķiem Briselē un Eiropas valstīs atzīt, ka šīs ir gada izšķirošākās vēlēšanas, kuras, laikā, kad Lielbritānija aiziet no bloka, noteiks vai Eiropas Savienībai vispār ir nākotne.

Makronam ļoti izšķirošas būs vasarā gaidāmās parlamenta vēlēšanas, kurās viņam ir svarīgi nostiprināt vietas parlamentā pēc iespējas vairāk viņam labvēlīgiem politiķiem. Un viņa pirmais mēģinājums iegūt labvēlību būs premjera nosaukšana, kas, visticamāk notikt pēc nedēļas, 14. maijā, kad Makrons oficiāli nodos prezidenta zvērestu. Tam būtu jābūt politiķiem vai nu no kreisas vai labējas partijas, kas automātismi nozīmētu to atbalstu.