Labrīt

Modes dizaineru skate "Ķīpsalas pavasaris"

Labrīt

Ministrijas piedāvātais likumprojekts var ierobežot iespējas noteikt jaunus biotopus

Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā līksmo Makrona un Lepēnas atbalstītāji

Par Francijas prezidenta krēslu cīnīsies Lepēna un Makrons

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pirmajā Francijas prezidenta vēlēšanu kārtā visvairāk balsu ieguvuši galēji labējās Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepēna un centriskais Emanuels Makrons, kuri turpinās cīņu vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

ziņo Francijas Iekšlietu ministrija, saskaņā ar rezultātiem pēc 97% balsu saskaitīšanas Lepēna saņēma 21,43% balsu, bet Makrons saņēma 23,86% balsu. 

Aiz viņiem palika Republikāņu partijas kandidāts Fransuā Fijons ar 19,94% balsu, bet radikāli kreisais Žans Luks Melanšons ieguva 19,62% balsu. 

Vēl pirms oficiālo rezultātu paziņošanas Fijons atzina sakāvi un aicināja savus sekotājus balsot par Makronu.

Arī sociālistu kandidāts Benuā Amons, kas palika piektajā vietā, aicināja savus vēlētājus balsot par Makronu. Melanšons gan uzstāja uz oficiālo rezultātu sagaidīšanu. 

Makrona atbalstītāji līksmo

Emanuels Makrons

  • Uzskatīts par Lepēnas sīvāko sāncensi.
  • Centriskais, neatkarīgais, bijušais ekonomikas ministrs, 39 gadus vecs.
  • Viņš ir par atvērtu un ES dziļi integrētu Franciju.
  • Kā norāda eksperti, Makrons sabiedrību aizrauj ar savu „svaigumu”,  ir jauns, izskatīgs, dedzīgs un uzrunā tos vēlētājus, kuri ir noguruši no vecās, līdzšinējās politikas.
  • Parīzes prokuratūra pret Makronu sākusi izmeklēšanu par to, ka viņš, būdams ekonomikas ministrs,  bez konkursa izraudzījies, iespējams, savu draugu uzņēmumu, lai sarīkotu pasākumu Lasvegasā.
Kā Parīzē, vēlēšanu rezultātus sagaidot kopā ar Makrona atbalstītājiem, novēroja Latvijas Radio, nakts pasākumā valdīja ārkārtīgi priecīga un pacilāta gaisotne. Tur bija sanākuši daudzi gados jauni cilvēki, kas vicināja karogus, dejoja.

Sanākušie gaida, kad viņus uzrunās viņu kandidāts Makrons, kurš pēc visu aptauju datiem un vēlēšanu rezultātiem ir ieguvis lielāko balsu skaitu šobrīd.

“Mani dārgie līdzpilsoņi, pastāv nevis vairākas Francijas, bet gan tikai viena. Tā ir mūsu Francija. Tā ir patriotu Francija, kas atrodas Eiropā, kas aizsargā. Un tā mums būs jāatjauno. Tas būs milzīgs uzdevums. Esmu gatavs stāvēt ar jums plecu pie pleca. Šovakar sākas cīņa par iespēju vadīt šo valsti. Un mēs to uzvarēsim. Lai dzīvo republika, lai dzīvo Francija,” saka Makrons.

Francijas vēlēšanu līderis pasvītroja, ka viņš vēlas vienot Francijas patriotus pret nacionālisma draudiem. Turklāt šajās vēlēšanās viņš ir vienīgais kandidāts, kurš skaidri atbalsta Eiropas Savienību un vēlas padziļināt sadarbību starp Eiropas valstīm. Tādēļ viņa līdzgaitnieki no nesen dibinātās kustības “Uz priekšu!” vicināja ne tikai Francijas, bet arī Eiropas Savienības karogus.

Lepēna aizvien apņēmīga

Marina Lepēna

  • 48 gadus veca.
  • Eiropas Parlamenta deputāte.
  • Iestājas par Francijas aiziešanu no ES, eirozonas un apšauba nepieciešamību būt NATO un ir par draudzīgām attiecībām ar Krieviju bez sankcijām, par spīti agresijai Ukrainā.
  • Ja kļūs par prezidenti, sešu mēnešu laikā sola sarīkot referendumu. Jautājums, uz kuru cilvēki atbildēs: „Vai, jūsuprāt, Francijai vajadzētu izstāties no ES?”
  • Prokuratūras uzmanībā par vairāk nekā 200 000 eiro Eiropas parlamenta naudas nelikumīgu izlietošanu un arī to, ka viņa savā „Twitter” lapā ir pārpublicējusi fotogrāfijas, kurās redzamas teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” zvērības.
Krasi atšķirīgu skatījumu uz Francijas attīstību piedāvā “Nacionālās frontes” līdere Marina Lepēna, kura arī iekļuva otrajā vēlēšanu kārtā: “Jums ir iespēja izvēlēties patiesu alternatīvu, nevis to, ka nomainās valdība, bet viss pārējais paliek pa vecam. Tas, ko es jums piedāvāju, ir milzīgas, fundamentālas pārmaiņas, kas nodrošinās jaunu politiku, jaunas sejas un atdzimšanu, pēc kuras jūs tā alkstat. Ir skaidrs, ka tas nebūs Fransuā Olanda līdzšinējo piecu gadu politikas un neveiksmju sērijas turpinājums, bet gan patiesas pārmaiņas. Ir laiks atbrīvoties no augstprātīgās politiskās elites, kas vēlas visu noteikt. Es esmu tautas kandidāte.”

Lepēna sagaidīja vēlēšanu rezultātus ar saviem atbalstītājiem mazā pilsētā Francijas ziemeļos, netālu no Lansas. Nacionālās frontes vadītāja joprojām sola sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības, atjaunot robežkontroli un izraidīt daudzus imigrantus.

Tādēļ ārvalstu līderi šoreiz nekautrējās apsveikt Makronu un novēlēt viņam veiksmi. Laba vēlējumus viņam izteica gan Vācijas valdības pārstāvji, gan Dānijas premjers, gan arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. 

ES augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni balsojumu nosauca par "cerību mūsu paaudzes nākotnei". Savukārt Norvēģijas ārlietu ministrs Berge Brende tvītoja, ka "Eiropā vajag vairāk, nevis mazāk sadarbības. Prieks, ka paredzēta Makrona uzvara pirmajā Francijas vēlēšanu kārtā."

Iepriekš domnīcas "Bruegel" ekonomists Gregorijs Kless Latvijas Radio norādīja, ka "visas aptaujas uzrāda, ka viņa [Lepēna] nespēs uzvarēt citus kandidātus otrajā kārtā. Makrona gadījumā tas ir pilnīgi droši."

Savukārt par Lepēnu iestājās radikālās Itālijas partijas “Ziemeļu līga” vadītājs.

Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā piedalījās 11 kandidāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti