Rīta Panorāma

Galvaspilsētā notiks Miķeļdienai veltīti tirdziņi un radošās darbnīcas

Rīta Panorāma

Daudzi turpina pamest Krieviju

Intervija ar LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieku Ojāru Skudru

Pētnieks: Nedēļas laikā būs redzams, vai protesti Krievijā aizsāks nopietnākus procesus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tas, vai Krievijā sāktie protesti pret mobilizāciju aizsāks kādus nopietnākus neapmierinātības procesus, būs skaidrs apmēram nedēļas laikā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Ojārs Skudra.

Krievijā izsludinātā daļējā mobilizācija liecina par vēlēšanos turpināt karu Ukrainā. Krievija gatavojas ilgstošai militārai darbībai, un mērķi aizvien ir nemainīgi, vērtēja Skudra.

Savukārt protestu apmēru pret mobilizāciju Krievijā visdrīzāk varēs pateikt nākamās nedēļas laikā.

"Ja protesti turpināsies un kļūs skaitliski plašāki, lielāki, tad var runāt par to, ka Krievijā ir aizsākušies nopietni procesi neapmierinātībā ar karu Ukrainā. Ja tas nenotiks un protesti tiks apspiesti ar brutālu spēku, tad es domāju – runāt par to, ka Krievijā kaut kas nozīmīgi mainās, nebūtu nekāda pamata," sacīja Skudra.

Viņš arī norādīja, ka vienīgais koordinējošais protestu spēks ir Krievijas žurnālisti, kas spiesti strādāt no ārzemēm. Savukārt pašā Krievijā plašas organizācijas, kas spētu vadīt un koordinēt šos procesus, pašlaik nav.

Izsludinot daļēju mobilizāciju, Krievijas prezidents Vladimirs Putins piesauca arī kodolieročus. Pētnieks vērtēja, ka Rietumu reakcija uz to jau ir bijusi.

"Pagaidām šie kodoldraudi ir brīdinājums, bet arī amerikāņu puse ir izteikusies, ka brīdinājums, protams, ir jāņem vērā un jāskatās, kā turpinās karadarbība Ukrainā un tas, vai no Krievijas puses sekos kādi priekšlikumi sarunām," sacīja Skudra.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata  – Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas "tautas republikā" un Luhanskas "tautas republikā", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti