Pēc atļaujas vēlēt nāvi Putinam Krievija vēršas pret sociālo tīklu firmu «Meta» un aizliedz «Instagram»

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem vairākās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Ukrainā iebrukušo Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas līderim Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko. Tā liecina sociālo mediju māteskompānijas "Meta" iekšējās e-pasta vēstules. Krievijas Ģenerālprokuratūra jau vērsusies tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “Meta” par “ekstrēmistu organizāciju”, un Krievija savā teritorijā aizliegusi "Instagram" lietošanu.

Uzņēmums "Meta", kas pārvalda sociālos tīklus “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp”, uz laiku atļaus agresīvus izteikumus, kas mērķēti pret Krievijas karavīriem, izņemot karagūstekņus, vai pret Krievijas pilsoņiem vispār, ja būs skaidrs, ka šo izteikumu konteksts ir Krievijas karš pret Ukrainu, kā arī vēlēt nāvi Putinam un Lukašenko. 

"Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā mēs pagaidām izdarījām grozījumu politiska izteikuma formā, kas parasti ir mūsu noteikumu pārkāpums, pieļaujot tādus agresīvus izteikumus kā "nāve krievu okupantiem". Mēs vēl arvien nepieļausim aicinājumus uz vardarbību pret Krievijas pilsoņiem, kas pelnījuši uzticību," paziņoja "Meta".

Tas attiecas uz Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Ukrainas un Ungārijas lietotājiem.  

Krievijā lietotājiem jau ir liegta iespēja izmantot sociālo tīklu “Facebook”. Tāpat valsts komunikāciju uzraugs "Roskomnadzor" apstiprinājis, ka Krievijas teritorijā tiek bloķēta sociālā tīkla "Instagram" lietošana.

Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsusies tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “Meta” par “ekstrēmistu organizāciju”. Ģenerālprokuratūra arīdzan pieprasa bloķēt “Instagram” Krievijas teritorijā. Pagaidām netiek ziņots par plāniem bloķēt “WhatsApp” saziņas rīku.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt