Sestdiena kļuva par vēl vienu nemierīgu dienu Parīzes centrā. Trešo nedēļas nogali pēc kārtas tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret prezidenta Emanuēla Makrona politiku. Protestētāji sevi dēvē par "dzeltenajām vestēm", jo valkā atstarojošas dzeltenās vestes.
Sadursmes starp protestētajiem un likumsargiem sestdien Parīzē sākās vēl pirms oficiālās demonstrācijas sākuma, policijai norobežojot Elizejas laukus, bet protestētājiem sākot pulcēties pie Triumfa arkas. Starp mierīgi noskaņotajiem demonstrantiem, kas turēja plakātus ar tādiem saukļiem kā „Makron, beidz mūs turēt par idiotiem”, bija arī tādi, kas tērpušies maskās un aizsargbrillēs, gatavi sadursmēm. Viņi drošībniekus apmētāja ar akmeņiem, dažus aplejot arī ar spilgti dzeltenu krāsu, bet tie atbildēja ar asaru gāzi, apdullinošām granātām un ūdens lielgabalu.
Vairāki Parīzes centra veikali, kafejnīcas un bankas savus logus aizsedza ar plāksnēm, bažījoties par vardarbības atkārtošanos, kādu pieredzēja pirms nedēļas. Pagājušās sestdienas sadursmes prezidents Makrons salīdzināja ar „kara ainām”.
Kopumā sestdien Francijā ielās pārsvarā miermīlīgās demonstrācijās izgāja ap 36 tūkstoši cilvēku – krietni mazāk, nekā teju 300 tūkstoši pirms trim nedēļām.
Parīzē demonstrācijās piedalījās piecarpus tūkstoši, vairāk nekā simt cilvēku aizturēti.
Tā policijas komandcentrā paziņoja Francijas premjers Eduārs Filips. Pēc valdības teiktā, ievainojumus sestdien guva vismaz desmit cilvēki, no kuriem trīs ir drošībnieki.
Ar mērķi valsti padarīt „zaļāku”, Makrona valdība grasās celt nodokļus fosilajām degvielām - par četriem centiem litrā paaugstināt degvielas nodokli benzīnam un par septiņiem centiem litrā dīzeļdegvielai.
Prezidents uzstāj, ka šāda politika vajadzīga, lai cīnītos pret globālo sasilšanu, un savus politiskos oponentus apsūdz par protestu kustības izmantošanu, lai bloķētu viņa reformu programmu. Makrons šonedēļ centās ieņemt samiernieciskāku nostāju, tomēr
valdības mēģinājumi vest sarunas ar decentralizēto protestu kustību pagaidām nav vairojušies panākumiem.
Daļēji tāpēc, ka protestu kustības līderi uzstāj uz debatēm televīzijā.
„Dzelteno vestu” kustības demonstrācijas trīs nedēļu laikā paplašinājušas fokusu no degvielas cenām uz plašākiem protestiem pret Makronu un viņa ekonomisko politiku. Prezidentu apsūdz, ka viņš nesaprot vienkāršās tautas vajadzības un grūtības, augot dzīves dārdzībai.
Trīs nedēļu demonstrācijās kopumā savainoti simtiem cilvēku un divi gājuši bojā. Aptaujas liecina, ka „dzelteno vestu” kustību atbalsta divas trešdaļas francūžu.