Līdz ar to Francijas prezidents kļuvis par pirmo rietumvalstu līderi, kurš viesojies Krievijas galvaspilsētā kopš Ukrainas krīzes, kas arī ir galvenais Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Olanda tikšanās iemesls.
Olands uzsvēris, ka vēlējies pārrunāt Putina izteikumus šonedēļ notikušajā ikgadējā uzrunā, kurā cita starpā Krievijas prezidents vainoja rietumvalstis mēģinājumos novilkt jaunu Dzelzs priekškaru.
Sarunās ar Olandu Putins paziņojis - Maskava cer, ka pēc iespējas ātrāk būs pieņemti lēmumi par uguns pārtraukšanu Ukrainā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Olands savukārt norādījis, ka rietumvalstu un Krievijas attiecībām jābalstās uz atklātuma principiem, izvairoties no „jaunām sienām, kuras mūs sadalīs”.
„Kādā brīdī ir jāatrod sevī spēki pārvarēt šķēršļus un atrast risinājumus,” sacīja Olands.
Putins savukārt pēc tikšanās žurnālistiem sacījis, ka Krievija aicina Ukrainas varas iestādes pārtraukt „Ukrainas austrumu daļu blokādes elementus”, pretējā gadījumā ir grūti iedomāties Ukrainas teritoriālo vienotību.
Putins arī paziņojis, ka cer uz „Mistral” kuģu piegādes līguma izpildi. Viņš gan piebildis, ka Krievija neiebildīs, ka Francija nepiegādās kuģus, bet tādā gadījumā jāatdod iepriekš samaksātā nauda. Viņš gan norādījis, ka sarunas laikā ar Olandu „Mistral” temats nebija pieminēts.
Piektdien Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns uzsvēra, ka Krievija šos kuģus varētu nesaņemt nekad, izraisot asu nosodījumu no Maskavas, kas pieprasa izpildīt līguma nosacījumus.
Jau ziņots, ka spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
Francija arī nolēma apturēt „Mistral” kuģu piegādi Krievijai. Līgumu par divu „Mistral” kuģu būvi Krievija un Francijas uzņēmums DCNS parakstīja 2011.gada jūnijā, bija paredzēts, ka kuģus Krievija saņems šogad oktobrī. Parīzes lēmumu aizkavēt „Mistral” pārdošanu atzinīgi novērtējuši Francijas sabiedroti NATO un Ukraina, bet Krievija paziņojusi, ka tā nav īpaša traģēdija.
„Mistral” pārdošanas kritiķi bažījas, ka Krievija šos karakuģus var nākotnē izmantot militārām operācijām Baltijas vai Melnajā jūrā.
