Viņa arī atgādināja, ka līgums ar Franciju arī paredz, ka Francijas eksperti palīdzēs Krievijai uzbūvēt divus jaunus kuģus.
Ziņots, ka daudzas NATO dalībvalstis ir saniknotas par Francijas ieceri pārdot šos kuģus Krievijai laikā, kad tā atbalsta prokrieviskos separātistus Austrumukrainā un ir anektējusi Krimu. Francija uzsver, ka līgumu ar Krieviju tā ir parakstījusi vēl pirms šī gada notikumiem, un Krievija daļu naudas par pirmo kuģi jau ir samaksājusi. Turklāt, ja Francija pārtrauks darījumu, ir sagaidāms, ka būs jāmaksā lieli naudas sodi.
Vanaga skaidroja, ka šāda tipa bāzes kuģi kā „Mistral” ir, piemēram, Ķīnai, ASV, Lielbritānijai, Francijai, taču Krievijai nav.
Tomēr tieši „Mistral” ir būtisks atbalsta punkts un centrs militāru iebrukumu gadījumos.
„Viņš ir pilnīgi pašpietiekams. Uz kuģa var izvietot 16 smagās klases helikopterus, kas var veikt uzdevumus (..) Var uzņemt 760 cilvēkus un pārvadāt. Tam ir divas katamarānveidīgas laivas, kurās var sakravāt bruņojumu un nogādāt krastā,” kuģi raksturoja Vanaga.
Uz kuģa ir ložmetējs, šautenes un citi ieroči, kas nodrošina pašaizsardzību gan gaisā, gan zem ūdens un citiem kuģiem.
„Pats svarīgākais ir tas, ka viņš ir kā sirds plašākam ansamblim,” uzsvēra Vanaga, norādot, ka iebrukuma laikā cilvēki un tehnika var atgriezties uz „Mistral” un tad atkal doties atpakaļ uzdevumā.
„Ja Krievija pretendē kļūt par militāru lielvaru, tad viņai līdz šim šādas spējas nav bijušas,” secināja Vanaga.
Bez riska, ka, iegūstot „Mistral”, Krievija tos var izmantot iebrukumos citās valstīs, otrs risks ir fakts, ka Krievija uzzina informāciju par NATO kaujas spējām.
Visbeidzot, trešais risks – fakts, ka līgums paredz, ka Francijas eksperti dalīsies ar savām zināšanām vēl divu kuģu būvniecībā. „Un tas jau ir ļoti bīstami, jo ilgākā laika termiņā Krievija pati spēs ražot šāda tipa kuģus,” norāda Vanaga.
Tādējādi tiek iegūti ne tikai kuģi, bet arī zināšanas par NATO un tehnoloģijām. Pašai Krievijai šobrīd nav zināšanu šādu kuģu būvniecībā.
Vanaga gan norāda, ka, visticamāk, darījumu nekas vairs nespēs apturēt. „Manas bažas ir par to, ka vilciens jau ir aizgājis, un kuģi tiks nodoti Krievijai. Jautājums ir par līguma otro daļu [ekspertu piesaisti jaunu kuģu būvniecībai],” norādīja Vanaga.
Citu NATO dalībvalstu teiktais, ka ir gatavas pārpirkt Krievijai paredzētos kuģus, vairāk ir jāuztver kā retorika, kurai nesekos konkrēta rīcība. Vanaga atzīmēja, ka drīzāk pašai ES jādomā par sava bruņojuma uzlabošanu.
Tiesa, pakāpeniski vairākas ES valstis atsakās no militārās sadarbības ar Krieviju, norāda eksperte – Vācija vairs nepārdod bruņojumu, sadarbības projektus atceļ arī Lielbritānija un Itālija.
