Kā spriež bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess, visticamāk, ka karadarbības kulminācija Ukrainas austrumos ir gaidāma augustā, bet Ukrainas spēku pretuzbrukums varētu sākties vasaras beigās, septembrī.
Notiek cīņa par Ukrainu
Pēc Hodžesa vārdiem, viņš neredz, kā Krievijas spēki spēs turpināt kaujas pēc šī termiņa, jo saskaras ar nopietniem loģistikas traucējumiem, kā arī personāla un tehnikas trūkumu. Vienlaikus viņš gan atzinis, ka viņa rīcībā nav informācijas par Krievijas artilērijas spējām.
Kā intervijā televīzijas kanālam “Espresso TV” norāda publicists Valentīns Badraks, 100 karadarbības dienas ir novedušas pie jau trešās un, iespējams, nozīmīgākās kara fāzes.
“Cīņu par Donbasu, tāpat kā kara pirmajās dienās, var nosaukt par cīņu par Ukrainu. Gribētos pieminēt ASV apvienotā štāba komandieru komitejas vadītāja, ģenerāļa Marka Millija teikto – viņš norādīja, ka tuvākajās nedēļās notiks vai nu pāreja uz pozīciju karu, vai nu viena no pusēm pārliecinoši uzvarēs. Viņš arī piebilda, ka daudz labāk būtu visu izbeigt pārrunu ceļā.
Aprīlī notikušajās sarunās mēs aktīvi prasījām vairāk artilērijas ieroču, un mēs izjutām šo atkarību no Rietumu partneru spējām.
Vienlaikus notiek cīņa par Ukrainu, un šajā cīņā ASV un Lielbritānija ir izvirzījušas vienu galveno mērķi – likvidēt Vladimira Putina režīmu,” uzsver Badraks.
Frontes līnija 1000 km garumā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien atzina, ka pašlaik Krievija okupējusi ap 20% jeb piekto daļu Ukrainas teritorijas.
“Šodien okupanti kontrolē gandrīz 20 procentus mūsu teritorijas, gandrīz 125 000 kvadrātkilometru. Tas ir daudz vairāk nekā visu Beniluksa valstu platība kopā.
Gandrīz 300 000 kvadrātkilometru ir piesārņoti ar nesprāgušām mīnām un munīciju,” teica Zelenskis.
Kopš karadarbības sākuma Krievijas spēki iebrukuši vairāk nekā 3600 apdzīvotajās vietās, bet frontes līnija pašlaik stiepjas vairāk nekā 1000 kilometru garumā. Salīdzinājumam – Latvijas sauszemes robeža ir aptuveni 1400 kilometru.
Ceturtdien no rīta saņemtā informācija ar bažām liek skatīties arī Baltkrievijas robežas virzienā, jo, kā liecina publiskotie video, Baltkrievijas armija uz pierobežas rajoniem nosūtījusi vilciena ešelonu ar kaujas tehniku.
Zelenskis vēsta, ka Donbasa reģions ir pilnībā izpostīts. Iebrucēji visā reģionā izvērš nepārtrauktas raķešu apšaudes.
Krievijas karaspēks ieņēmis lielāko daļu Severodoneckas pilsētas
Arvien norit kaujas par Severodonecku. Tur iesprostotie civiliedzīvotāji nonākuši krustugunīs, jo no pilsētas evakuēties patlaban nav iespējams. Tikmēr Ukrainas aizstāvji cīnās pa katru pilsētas kvartālu.
Krievijas karaspēks kontrolē aptuveni 80 procentus Severodoneckas pilsētas teritorijas, tomēr ne visu pilsētu, vēsta Luhanskas apgabala administrācija. Tur situācija arvien saglabājas sarežģīta, jo Krievijas armija cenšas pārraut ukraiņu aizsardzības līniju no visām pusēm.
“Turpinās sīvas ielu kaujas Severodoneckā. Nevaru pateikt, vai ienaidnieks kontrolē 80 vai 60 procentus teritorijas, jo vakardienas beigās bija viena situācija, un naktī mūsu vienības aktīvi rīkojās un atguva dažas teritorijas, situācija mainījās. Es tagad nevaru nosaukt procentus. Situācija tiešām ir saspringta. Notiek patiešām sīvas cīņas,” informē Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Oleksijs Hromovs.
Luhanskas apgabala teritoriju, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē, apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs nosaucis par cietoksni.
Tomēr frontes līnija valsts austrumos arvien ir mainīga – Ukrainas aizstāvji vietām veic pretuzbrukumus, bet Krievijas karavīri mēģina tuvoties Lisičanskai, kas atrodas līdzās Severodoneckai.
Iebrucēji izvērš nepārtrauktas raķešu apšaudes ne tikai valsts austrumos, bet arī citviet Ukrainā.
Turcija dāvinās dronu
Jau ziņots, ka Lietuvas žurnālists Andrjuss Tapins sarīkoja akciju, lai savāktu piecus miljonus eiro bezpilota lidaparāta „Bayraktar” iegādei Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām. Šo summu lietuviešu tauta savāca dažu dienu laikā.
Uzzinot par šo panākumu, Turcija ir nolēmusi Lietuvai šo lidaparātu uzdāvināt bez maksas, ļaujot savāktos līdzekļus novirzīt nepieciešamās munīcijas un humānās palīdzības iegādei.
Bet tikmēr Īrija kļuvusi par sesto valsti, kuras parlaments Krievijas darbības Ukrainā kvalificējis kā genocīdu. Īrijas parlaments apstiprinājis attiecīgu rezolūciju. Tajā teikts, ka krievu karavīru darbības atbilst visiem genocīda kritērijiem, kas noteikti ANO konvencijās. Līdz šim līdzīgus lēmumus bija pieņēmušas tikai piecas valstis, to vidū arī Latvija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
