Netālu no frontes līnijas, kas patlaban ir aptuveni uz Mikolajivas un Hersonas apgabalu robežas, LTV ieradās ukraiņu pozīcijās. Tie ir ierakumi dažu kilometru attālumā no Krievijas armijas pozīcijām.
Regulāri dzirdama artilērijas duna. Tās pavadībā karavīri rūpējas par sevi paši, arī gatavo ēst. “Gatavojam boršču, auksto gaļu, mērci. Cepam,” pastāstīja komandiera palīgs segvārdā “Sātans”.
Karavīra segvārds “Sātans” ir jau kopš 2016. gada, tā viņu Donbasā iesaukuši, kā pats saka, orki, ar ko apzīmē Krievijas iebrucējus. Tolaik bijušas smagas kaujas par Popasnu, viņš bieži braucis kaujas uzdevumos. Virtuves telpā arī atsevišķi krāšņi elementi – karavīri pat dabūjuši mirgojušu LED lampiņu uzrakstu “kafija”.
Šajos ierakumos nācies pavadīt jau vairākus mēnešus. Kā biedrs pievienojies arī sunītis, kas nokristīts par Kastani. “Viņa saimnieku nogalināja. Netālu ciemā bija tiešs trāpījums no Krievijas artilērijas sistēmas “Grad”. Viņš ilgi klaiņoja pa ciemu, bet pēc laika atnāca pie mums. Pirmo reizi atnāca, iedevām paēst, mēģinu paglaudīt – viņš prom mūk. Sākumā muka, bet vēlāk pierada un palika ar mums,” pastāstīja komandiera palīgs.
Ierīkota speciāla vieta, kur karavīri guļ un atpūšas. Smagi katru dienu, nogurušā balsī atzina karavīrs. Iepriekšējā naktī stāvējis postenī, un pa viņa pozīciju sākuši šaut ar daudzstobru raķešu artilērijas sistēmu.
“Situācija ļoti saspringta. Kaujas nerimst, notiek cīņa par katru ciematu. Gribam padzīt krievu okupantus. Ir arī ievainotie, tagad viņus nav iespējams izvest. Tādēļ ar dažādām metodēm cenšamies ievainotos no turienes dabūt ārā. (..) Krievija mēģināja izrauties, grib paņemt Odesu, bet Mikolajiva nostājās ceļā. Vakar naktī redzēju, kā no Hersonas puses palaida spārnotās raķetes pret Mikolajivu,” pastāstīja komandiera palīgs.
Jautājot par ziņām, ka Krievija varētu mēģināt atkal pastiprināt uzbrukumus Mikolajivas frontei, atbilde bija īsa – “lai tikai pamēģina”. “Mēs viņus sagaidīsim. Mums tagad ir arī daudz viņiem atņemtās bruņutehnikas un ieroču, ko vērsīsim pret viņiem pašiem,” sacīja komandiera palīgs.
Bet Ukrainas mērķi šajā frontē arī vairs nav tikai aizstāvēties. Šeit arvien vairāk runā par pretuzbrukumu kampaņas sākšanu okupētās Hersonas atgūšanai.
Kas pusgada laikā noticis karā Ukrainā? Lasi šeit.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
