Makrons un Merkele ir savienība, uz kuru daudzi Eiropā liek lielas cerības kā uz jaunu, spēcīgu virzītājspēku.
Abi līderi Parīzē tiekas trīs dienas pirms abu valstu parlamentu nākšanas klajā ar jauna divpusēja līguma plāniem.
Pirmdien svinēs Elizejas līguma 55.gadadienu, kas bija nozīmīgs pavērsiena punkts Vācijas un Francijas pēckara attiecībās un abu valstu ciešākai sadarbībā. To 1963.gadā parakstīja toreizējais Francijas prezidents Šarls de Golls un Vācijas kanclers Konrāds Adenauers, šādi cenšoties samierināt abas vēl nesen naidīgās valstis.
Elizejas līgums ir formāls juridisks pamats daudziem ierosinājumiem, kurus Francija un Vācija cenšas īstenot visā Eiropas Savienībā. Francijas Nacionālā sapulce un Vācijas Bundestāgs pirmdien rīkos saskaņotas sēdes un debatēs par kopīgu rosinājumu slēgt jaunu Elizejas līgumu. Par to aktīvi līdz šim iestājas arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Merkele ar Makronu tiekas laikā, kad viņas valdība pēc vēlēšanām vēl top. Kritiskais punkts ir pārvarēts tādā ziņā, ka Merkele ir panākusi sociāldemokrātu līdera Martina Šulca piekrišanu par lielās koalīcijas veidošanu, taču par to savs vārds ir jāsaka visai partijai. Sociāldemokrātu kongress notiks svētdien, kad partija balsos par to, vai piekrist koalīcijas sarunām ar konservatīvajiem un veidot abu kopējo lielo koalīciju, un tikai pozitīva balsojuma gadījumā sāksies abu pušu sarunas, kuras sola garas un ilgas.
Merkeles un Makrona nodoms ir reformēt eirozonu, kas paredz to veidot vēl saliedētāku un spēcīgāku.
Makrons iestājas par neatkarīgu eirozonas budžetu un grupas finanšu ministru. Plānots, ka martā varētu publiskot abu līderu kopīgo redzējumu. Taču visu šo sarunu iznākums arvien ir atkarīgs arī no tā, kā Vācijā veidosies valdības sarunas un vai tās tiešām vainagosies ar valdību Angelas Merkeles vadībā.
Tiesa, ne visos punktos par Eiropas Savienības nākotni Merkele un Makrons ir vienādās domās, piemēram, par to, vai būtu veidojams jauns Eiropas Savienības Valūtas fonds, lai izvairītos no Starptautiskā Valūtas fonda iesaistīšanas krīzes situācijās.
Abi līderi tiekas neilgi pēc tam, kad Emanuels Makrons apmeklēja arī Lielbritāniju un britu premjerministri Terēzu Meju. Londonā Makrons apliecināja, ka arī pēc „Brexit” Francijas un Lielbritānijas attiecības saglabāsies nemainīgi stipras un labas. „Brexit” arī būs viens no šā gada lielajiem Eiropas Savienības tematiem, kurā Vācijas un Francijas sadarbība spēlēs būtisku lomu.
