Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas deficītu, kas Vācijā radās līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.
"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi – iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām, piemēram, ASV, Saūda Arābijas vai Kataras," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.
"Pat aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere.
"Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."
Merkele arī noraidīja pieņēmumus, ka viņas vēlēšanās veikt darījumus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu bija mēģinājums mainīt Krieviju ar tirdzniecības palīdzību.
"Es nekad neesmu ticējusi tādai lietai kā pārmaiņas ar tirdzniecības palīdzību, bet pavisam notikti bija sakari ar tirdzniecības palīdzību."
Krievijas "brutālais uzbrukums" Ukrainai radīja nepieciešamību mainīt to, kā Vācija izturas pret Maskavu, un "jaunā valdība to dara", skaidroja Merkele.
Kopš aiziešanas no politikas skatuves Merkele sabiedrībā parādījusies reti, tomēr viņa asi nosodījusi Putina karu.
Bijusī kanclere arī atzinusi, ka "ļoti ciena" Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
