Pagājušā gada martā militāra apvērsuma laikā tika gāzts līdzšinējais valsts prezidents Amadu Tumani Ture, kuram 2002. gadā zaudēja abi līdzšinējie prezidenta amata kandidāti - Ibrahims Bubakars Keita un Sumaila Sisse. Apvērsumam sekoja haoss un neskaidrība, kura laikā tuaregu cilšu separātisti ar citu islāmistu grupu atbalstu ieņēma virkni nozīmīgu pilsētu Mali ziemeļu daļā, ieviešot bargu šariata pārvaldi. Daudzviet, tostarp vēsturiskajā pilsētā Timbuktu tika iznīcināts liels skaits kultūras vērtību. Lai novērstu islāmistu virzīšanos uz galvaspilsētu Bamako, bija nepieciešama Francijas armijas vienību iejaukšanās. 1. jūlijā kontroli pār situāciju valstī uzņēmās gandrīz 13 tūkstošu cilvēku lielie ANO miera uzturēšanas spēki.
28. jūlijā Mali notika pirmā prezidenta vēlēšanu kārta, kurā no 27 kandidātiem vislabākos rezultātus ieguva bijušais premjerministrs Ibrahims Bubakars keita, saņemot gandrīz 40 procentu vēlētāju balsu. Otrajā vietā ar nepilniem 20 procentiem bija bijušais finanšu ministrs Sumaila Sisse, kurš žēlojās par plašu krāpšanos un aptuveni 400 tūkstošu biļetenu sabojāšanu. Mali konstitucionālā tiesa gan šos apgalvojumus noraidīja un arī Eiropas Savienības novērotāju misijas vadītājs Luiss Mišels slavēja Mali vēlēšanu procesu par tā caurskatāmību.
Šodien notiekošajā vēlēšanu otrajā kārtā sacenšas tieši abi vislielāko balsu skaitu ieguvušie kandidāti. Ibrahims Bubakars Keita par savas kampaņas galveno saukli izvēlējies „Par Mali godu”, aicinot vēlētājus nodrošināt viņam tīru un pārliecinošu vairākumu. Viņš paziņojis, ka par savas darbības prioritāti izvirzīs tautas atkalapvienošanu un samierināšanu, jo pēc pēdējā gada laikā piedzīvotā tautai ir nepieciešams jauns sākums. Tāpat Keita ir solījis panākt īstu, nevis viltotu mieru. Sagaidāms, ka tieši viņam izdosies uzvarēt šajā balsojumā, jo savu atbalstu bijušajam premjerministram solījuši arī 22 no 25 pirmajā kārtā zaudējušajiem prezidenta amata kandidātiem.
Otrs kandidāts Sumaila Sisse savā kampaņā solījis koncentrēties uz valstī dzīvojošajiem jauniešiem, solot uzlabot izglītības sistēmu, radīt jaunas darba vietas un reformēt valsts armiju. Sisse arī asi kritizējis pagājušā gada militārā apvērsuma līderus, paužot pārliecību, ka šodienas balsojums var būt pilnīgi atšķirīgs no 28. jūlija vēlēšanām. Savulaik par superministru dēvētais kandidāts norādījis, ka Mali nākotnē jākļūst par attīstības valsti un tas ir viņa kā prezidenta amata kandidāta galvenais mērķis.
No šīsdienas balsojuma būs atkarīgs, vai un kad Mali saņems 4 miljardu dolāru lielo finansiālo palīdzību, ko starptautiskie donori ir solījuši piešķirt situācijas stabilizēšanai valstī. Saskaņā ar noslēgto pamieru, kas pavērš iespēju sarīkot vēlēšanas arī nemierīgajos valsts ziemeļos, jaunajām varas iestādēm divu mēnešu laikā būs jāiesaistās miera sarunās ar separātiski noskaņotajiem tuaregu kaujiniekiem.
