Mali dzīvo teju 22 miljoni iedzīvotāju. 2012. gadā tur izcēlās pilsoņu karš, jo dažādi grupējumi vēlējās iegūt lielāku autonomiju un pat neatkarību - galvenokārt Mali ziemeļu reģionos.
Šis karš pamatīgi novājināja visas tajā iesaistītās puses un situāciju izmantoja dažādi teroristiski grupējumi, tostarp "Islāma valsts" un "Al-Qaeda". Mali valdība vairs nespēja saviem spēkiem cīnīties pret visiem grupējumiem un sāka pamatīgi zaudēt kontroli pār daļu savas teritorijas.
Palīgā valdībai tolaik steidzās Francijas bruņotie spēki, kuru uzdevums bija palīdzēt noturēt kontroli pār reģionu.
Neilgi pēc tam arī ANO uzsāka pati savu miera misiju"MINUSMA". Tajā starp teju 15 tūkstošiem karavīru kādu laiku bija arī vairāki Latvijas pārstāvji.
Gandrīz astoņus gadus ANO misija nodrošināja trauslu mieru. Bet tad notika valsts apvērsums, kurā varu pārņēma militārā hunta. Tās politika bija atklāti naidīga pret Franciju, kā dēļ franču spēki pagājušā gadā tika pilnībā izvesti no Mali.
Tas, savukārt, deva iespēju dažādiem teroristiskiem grupējumiem iegūt lielāku ietekmi valstī.
Šobrīd konfliktā, kas Mali atjaunojies ar jaunu sparu, ir iesaistītas četras puses.
Ziemeļos kontroli jau kopš 2012. gada pārņēmusi Azavādas Nacionālās atbrīvošanas kustība. Tā ir galvenokārt tuaregu cilšu koalīcija, kuras galvenais mērķis ir iegūt lielāku reģiona autonomiju vai pat nodibināt jaunu valsti Mali ziemeļos, ko sauktu par Azavādu.
Dienvidos un valsts centrālajā daļā pārsvarā varu notur valdības spēki. Šis ir arī ekonomiski aktīvākais reģions Mali, kā arī šeit koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju. Centrālajā valsts daļā ar zināmu autonomiju darbojas dažādi valdību atbalstoši spēki, tostarp Krievijas algotņu grupējums "Vagner", kurš tur kontrolē vairākas zelta raktuves.
Cilvēktiesību organizācijas ir novērojušas neskaitāmus kara noziegumus tieši tur, kur vērojama augsta "vāgneriešu" aktivitāte.
Un visbeidzot, vairākas vietas Mali ir dažādu teroristisku grupējumu kontrolē.
Tā piemēram, ziemeļu daļā liela ir "Islāma valsts" ietekme, bet austrumos karo vairākas ar "Al-Qaeda" saistītas teroristiskas organizācijas. Tāpat arī citviet ir apgabali, kuros darbojas nezināmas piederības džihādistu grupas.
Konflikti starp visām šīm pusēm ik pa brīdim uzplaiksnī jau kopš 2012. gada, bet jaunākie saasinājumi valstī saistīti ar pērn izvestajiem franču karavīriem.
Pēc tam, kad tie pameta valsti, viņu kontrolētajās teritorijās lielākoties ienāca teroristi. Tas sevišķi apgrūtināja ANO miera uzturēšanas misijas darbu, jo tagad tai nācās karot vēl vairākās citās frontēs.
Mali hunta šajās neveiksmēs vainoja miera uzturētājus. Konflikts samilza tik tālu, ka šovasar par aiziešanu no valsts lēma arī ANO miera uzturēšanas misija un līdz 31. decembrim no Mali tiks izvesti visi ANO spēki.
Šis lēmums satraucis vairākas cilvēktiesību un humānās organizācijas - valstī ietekmi arvien nostiprinās teroristu organizācijas un kopā ar ANO pazudīs arī jebkāda humānā palīdzība Mali, kas ir viena no nabadzīgākajām Āfrikas valstīm.
Visas līdzšinējās ANO bāzes un infrastruktūra tiks nodota Mali valdības spēkiem, taču, redzot, cik neefektīvi tas notika pirms gada, kad valsti pameta franči, tuaregu ciltis vairs netic, ka valdība spētu efektīvi aizsargāties pret teroristiem, tādēļ pašas pārņēmušas kontroli pār ANO bāzēm valsts ziemeļos.
"Runājot par militārajām iespējām, Mali nav iespēju atrisināt šo situāciju pašu spēkiem. Tas nenozīmē, ka vienīgā iespēja ir rietumvalstu iejaukšanās. Taču jāuzsver, ka Mali ir nepieciešamas divpusējas attiecības ar katru tās kaimiņvalsti, īpaši ar tiem, kam ir līdzīgas problēmas," vērtēja "Economist Group" pētniecības un analīzes nodaļas Āfrikas valstu analītiķis Šantans Šankars.
Šobrīd ir zināms, ka tuaregu ciltis savā pārziņā jau ir pārņēmušas ANO bāzes ziemeļu pilsētās Gao un Buremā.
Tikmēr teroristu organizācijas pamazām iekaro valsts centrālos rajonus. Tās izmanto sevišķi zvērīgu taktiku - aplenc pilsētas un nogriež tām jebkādu preču piegādi. Šo grupējumu mērķis nav pārņemt kontroli pār pilsētām, bet radīt tajās krīzi, lai tā novājinātu valdības spēkus.
Sevišķi smaga situācija šobrīd valda Kidalā un arī Timbuktu, kuru teroristi aplenkuši jau divus mēnešus un pilsētā strauji izsīkst pārtikas krājumi.
Timbuktu vienīgā apgādes artērija bija Nigēras upe, taču pirms mēneša tur notika uzbrukums pasažieru prāmim. Bojā gāja vismaz 49 cilvēki un transports pa upi tika pārtraukts.
Cerības uz trausla miera panākšanu vismaz starp tuaregu ciltīm un valdības spēkiem ir vājas, vērtēja eksperti. Lai to panāktu, nepieciešama liela valdības piekāpšanās, tai skaitā zināmas autonomijas piešķiršana ziemeļu Mali.
Uz to valdība nav gatava, tādēļ konflikts, visticamāk, tuvākajos mēnešos vēl saasināsies.
Mali civiliedzīvotāji ir nobijušies un desmitiem tūkstošu ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalsti Mauritāniju. Līdz šim viņu vienīgais glābiņš un iespēja izdzīvot bija ANO miera uzturētāji, kuru mandāts aizstāvēt iedzīvotājus beigsies septembra beigās.
Oktobrī miera uzturētāji ieročus drīkstēs izmantot tikai, lai aiztāvētu sevi, bet ne vietējos iedzīvotājus.
Mali militārā hunta paļāvās uz to, ka "Vagner" algotņi varētu daļēji aizstāt militāro vakuumu reģionā, taču eksperti norādīja, ka primāri šo kaujinieku mērķis nav nodrošināt mieru. Turklāt, ņemot vērā Maskavas lēmumu šo grupējumu izformēt, nav skaidra arī tā turpmākā nākotne valstī.
