Jau piecas dienas pēc kārtas ar koronavīrusu inficēto skaits Lielbritānijā pārsniedz 50 tūkstošus. Šajā situācijā liela uzmanība tiek pievērsta ne tikai pārslogotajai veselības aprūpes sistēmai, kurai pašlaik nākas aprūpēt lielāku skaitu slimnieku nekā pirmajā slimības uzliesmojuma vilnī pavasarī, bet arī skolām, kurām pirmdien jāatsāk darbs pēc Ziemassvētku brīvdienām.
Ar lielu nepacietību tika gaidīta premjerministra Borisa Džonsona rīcība, jo gan izglītības darbinieku, gan vecāku vidū valda neskaidrība par to, vai pamatskolas tiks atvērtas vai ne.
Uzstājoties televīzijā, Džonsons paudis pārliecību, ka skolas ir drošas un pirmdien atsāks darbu.
“Es saprotu cilvēku satraukumu un bažas. Taču, manuprāt, nav nekādu šaubu, ka skolas ir drošas.
Risks bērniem un jauniešiem inficēties ir ļoti, ļoti zems. Uz to norāda arī zinātnieki savos pētījumos. Arī skolotājiem risks ir zems. Protams, ieguvumi no izglītības ir milzīgi, un mēs vēlamies nodrošināt, ka bērni turpina mācīties. Tieši tāpēc es visiem vecākiem, kas domā par to, ko darīt tālāk, saku, ka pamatskolas rīt būs atvērtas,” paziņoja Boriss Džonsons.
Taču jaunais vīrusa paveids, kas strauji izplatās Apvienotajā Karalistē, arvien biežāk skar arī bērnus. Un vairākos reģionos sākumskolas tomēr atvērtas netiks. Dažas skolas arī ignorējušas valdības rekomendācijas un ieviesušas attālinātās mācības līdz pat 18. janvārim.
Nacionālā izglītības arodbiedrība savukārt uzstāj, ka sākumskolas visā valstī būtu jāslēdz vēl vismaz uz divām nedēļām, vienlaicīgi norādot, ka arodbiedrības biedriem ir likumīgas tiesības atteikties strādāt nedrošos apstākļos, kas apdraud viņu, skolēnu vai sabiedrības kopējo veselību.
Premjerministrs arī brīdinājis, ka gadījumā, ja saslimušo skaits turpinās tik strauji augt, tuvāko nedēļu laikā būs jālemj par stingrāku karantīnu un ierobežojumiem.
Nedēļas nogalē Lielbritānijā notiek arī gatavošanās nākamajai vakcinēšanās kārtai, kurā tiks izmantota kompānijas “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes izstrādātā vakcīna. Ir izveidoti 700 jauni vakcinēšanās punkti, un nākamnedēļ to kļūs vēl vairāk.
Visai asu kritiku ir izpelnījusies līdzšinējā britu izvēlētā taktika, aizkavējot otrās vakcīnas potēšanu. Proti, lai arī vakcīnas izstrādātāji otro devu ir paredzējuši 21 dienu pēc pirmās saņemšanas, tagad uz to var cerēt vien nākamo 12 nedēļu laikā. Tādējādi briti vēlas pirmo devu nodrošināt pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Britu vadošās medicīnas amatpersonas uzskata, ka šāda taktika noteikti attaisnosies.
Kā uzsvēris britu premjerministrs Boriss Džonsons, ar kopīgām pūlēm vīrusu šī gada laikā noteikti izdosies uzvarēt. Taču joprojām pieaugošais inficēšanās gadījumu skaits pasaulē nozīmē to, ka šī gada laikā centrālā uzmanība tiks pievērsta tam, kā pēc iespējas ātrāk un lielākos apjomos iegūt vakcīnas.
Kā paziņojusi Eiropas Savienības veselības komisāre Stella Kiriakides, kavēšanās ar vakcīnu piegādi Eiropai nav Eiropas Savienības vaina. Pēc viņas vārdiem, visā pasaulē trūkst vakcīnu ražošanas kapacitātes un Eiropas Savienība ir gatava palīdzēt kompānijām palielināt ražošanas apjomus, taču situācija uzlabosies vien soli pa solim.
