Abi ministri apliecināja nepieciešamību turpināt sniegt politisko, militāro un humanitāro atbalstu Ukrainai, kā arī koordinēt tālāko sadarbību vīzu izsniegšanā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Rinkēvičs sacīja, ka Eiropai jāturpina vēl vairāk palīdzēt Ukrainai, jo tas ir visas civilizētās pasaules interesēs.
"Mēs visi, protams, esam priecīgi redzēt Ukrainas bruņoto spēku panākumus, bet ir pilnīgi skaidrs, ka cīņa vēl nav galā. Atbalsts Ukrainai ir starptautiski nepieciešams," uzsvēra Rinkēvičs.
Landsberģis pauda gandarījumu, ka Baltijas valstu sadarbība nodrošina arī praktiskus risinājumus palīdzībā Ukrainai.
Landsberģis arīdzan atzina, ka Latvijā un Lietuvā piedāvātie risinājumi cīņā ar enerģētisko krīzi ir ļoti līdzīgi.
Katra valsts Eiropā jūtas tā, it kā tā enerģētiskajā krīzē būtu viena, tomēr tas tā nav un visas valstis šobrīd ir vienādā situācijā, ar vienādiem risinājumiem vienai un tai pašai problēmai, uzskata Landsberģis.
"Mēs izsniegsim kompensācijas mājsaimniecībām un ierobežosim cenas. Problēma, par kuru šobrīd diskutējam Viļņā, ir, ka mēs nezinām, kur cena nostabilizēsies. Pēdējās pāris nedēļās gāzes cena pazeminājās. Ir grūti pašreiz pateikt, cik daudz valdība tērēs kompensācijām. Bet tas noteikti notiks," sacīja Landsberģis.
"Mēs noteikti palielināsim zaļo pāreju, un milzīga daļa investīciju tiks novirzīta vēja un saules enerģijai, lai ģenerētu jaudas.
Jo tā laikam joprojām ir vienīgā lieta, kas atšķir Lietuvu no Igaunijas un Latvijas – mums nav lielas ģenerējošās kapacitātes. Tas mūs nostāda grūtā situācijā, ko mēs diemžēl nevaram atrisināt ļoti ātri. Pāreja aizņems laiku – mēs runājam par diviem vai trīs gadiem, viss var prasīt desmit gadus. Tas prasīs laiku."
