Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Latvija negrasās izdot Baltkrievijai opozicionāru V. Cepkalo

Panorāma

Putina un Navaļnija popularitāte

Krievijas vakcīnas «Sputņik V» ģeopolitika

Krievija piedāvā «Sputņik» vakcīnu citiem, bet pašiem tās trūkst

Covid–19 vakcīnu vispārējā deficīta apstākļos palielinājusies interese par Krievijā ražoto “Sputņik V” vakcīnu, kas pētījumos uzrāda salīdzinoši augstu efektivitāti. Virkne pasaules līderu aicinājuši nepolitizēt vakcīnu jautājumu, tomēr Krievijas vakcīnas izmantošana iegūst arī ģeopolitiskas aprises.

ĪSUMĀ:

  • Izskan bažas, ka Krievija izmantos vakcīnas kā ģeopolitisku instrumentu.
  • Pētījums uzrāda augstu vakcīnas efektivitāti.
  • Interesi par Krievijas vakcīnām izrāda arī Eiropas Savienības dalībvalstis.
  • Krievijā vakcīna ir brīvi pieejama tikai dažos reģionos.

Krievija kā pirmā pasaulē jau augustā pasteidzās apstiprināt lietošanai pašmājās ražoto “Sputņik V” vakcīnu, toreiz izraisot lielu skepticismu Rietumos – šis solis tika daļēji vērtēts kā politisks, jo tobrīd vēl nebija pabeigti vakcīnas drošības pētījumi. Tomēr tagad šis gambīts šķietami atmaksājies – vakcīnas efektivitātes pētījumus apstiprinājis prestižais medicīnas žurnāls “The Lancet”, turklāt Krievijas vakcīna izrādījusies pat efektīvāka cīņā ar koronavīrusu, nekā sākotnēji prognozēts, atpaliekot vien no krietni dārgākajām “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām.

“Tas viennozīmīgi ir epohāls notikums. Pasaulē ir tikai četras vakcīnas, kuras ir publicējušas rezultātus, ko sauc par trešās fāzes pētījumiem, un mūsu vakcīna ietilpst trīs pasaulē efektīvāko vakcīnu vidū ar 91,6% efektivitāti, kā tas tika publicēts žurnālā “The Lancet”,” vēsta Kirils Dmitrijevs, Krievijas tiešo investīciju fonda izpilddirektors.

Jau sākotnēji tika prognozēts, ka lielākā interese par “Sputņik V” būs jaunattīstības valstīs, kur cenas ziņā ar to spēj konkurēt vien britu “AstraZeneca” un Ķīnā ražotās “SinoVac” vakcīnas. Tomēr abas ir mazāk efektīvas.

Tas veicinājis “Sputņik” lietošanas apstiprināšanu jau 20 valstīs, kurām drīz pievienosies arī virkne citu, arī Brazīlija un Indija. Turklāt šo valstu vidū ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts Ungārija. Tās premjerministrs Viktors Orbans, kurš bieži konfliktē ar pārējo Eiropas Savienību, paudis, ka viņa valsts neesot gatava gaidīt uz Briseli un šo pašu pieredzi tagad plāno nodot arī citiem viņu uzklausīt gribošiem Eiropas Savienības politiķiem, kuri nav apmierināti ar vienotajiem, bet gausajiem Eiropas Savienības vakcīnu iepirkumiem.

“Labākā vakcīna ir drošākā vakcīna, taču labākā vakcīna ir arī tā, kas ir pieejama. Un diemžēl man jāsaka, ka mums vienkārši trūkst vakcīnu. Tāpēc ir svarīgi, runājot par vakcīnas izcelsmes vietu, nepadarīt to par politisku jautājumu,” spriež Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.

Eiropas Savienība vēl domā par iespējamo Krievijas vakcīnas pirkšanu. ES ārpolitikas koordinators Žuzeps Borels arī uzsver, ka vakcīnas neesot politisks jautājums, līdz ar to jāgaida kopējais Eiropas zāļu regulatoru verdikts.

“Es ceru, ka Eiropas Zāļu aģentūra sertificēs šīs vakcīnas efektivitāti, lai to varētu izmantot Eiropas Savienības valstīs. Tās būtu labas ziņas, jo, kā jau zināt – vakcīnu mums trūkst un, ja būs radies vēl viens to avots, – laipni lūgti! Un apsveicu Krieviju par tās spējām zinātnē,” paziņojis Borels.

Tomēr vairākām valstīm, piemēram, Ukrainai vakcīnu jautājums jau ir politisks. Kā atteikšanos no “Sputņik” vakcīnu izmantošanas skaidrojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis –

vakcīnas drošība neesot pierādīta, bet tā jau tiek izmantota kā viens no Krievijas informācijas kara elementiem, tāpēc Ukrainas pilsoņi nebūšot Krievijas izmēģinājuma trusīši, ar kuriem veikt eksperimentus.

Argumentus vakcīnas izmantošanai informācijas karā papildina amerikāņu laikraksta “The New York Times” pētījums – vēl pirms Meksika, Argentīna un citas Latīņamerikas valstis parakstīja līgumu par miljoniem “Sputņik” devu piegādi, spāņvalodīgo interneta un sociālo tīklu lapās tika izvērsta plaša kampaņa, slavinot Krievijas vakcīnu un nopeļot Rietumos ražotās vakcīnas.

Politisku pieskaņu, bet ar plus zīmi, Krievijas vakcīna ieguvusi arī citās valstīs. Krievija ziedojusi 5000 vakcīnu palestīniešiem, kuru vakcinācijas programma kļuvusi ļoti politizēta, jo krietni vien atpaliek no Izraēlas. Sūtījumu ar “Sputņik” saņēmusi arī ar Rietumiem konfliktējošā Irāna, kas kopumā no Krievijas pasūtījusi piecus miljonus devu.

Tomēr šeit arī izgaismojas pašlaik lielākā “Sputņik” problēma – lai cik daudz pasūtījumu arī nebūtu, ar vakcīnu ražošanu Krievijai nemaz tik labi nesokas.

Kā liecina domnīcas “Peterburgskaja Politika” ziņojums – brīdī, kad “Sputņik” vakcīnu sāka eksportēt uz citām valstīm, pašā Krievijā tā bija brīvi pieejama vien galvaspilsētā Maskavā, kā arī tālajā un mazapdzīvotajā Sahalīnā, Čukotkā, kā arī Ņencu autonomajā apvidū.

Talkā varētu nākt “Sputņik” ražošana citās valstīs, tostarp vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas jau izteikušas gatavību to darīt. Tomēr tādā gadījumā šis jautājums draud saasināties politiski. Turklāt kā norādījuši Vācijas pētnieki – visi medicīniskie jautājumi arī pēc “The Lancet” publicētā pētījuma par “Sputņik V” vēl nav atbildēti, jo par vakcīnas trešās fāzes pētījumu Rietumos trūkst informācijas.

 

 

“Par spīti entuziasmam – joprojām ir daži neatbildēti jautājumi “Sputņik V” pētījumā. Pētījuma protokols joprojām nav publicēts. Nav skaidrs, vai tika aktīvi dokumentētas blaknes. Protokols jāpadara publisks!” uzskata Vācijas slimnīcas “Charite Berlin” pulmonologs Leifs Ēriks Zanders.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt