Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs intervijā ASV telekanālam CNN atzinis, ka ES varētu spēlēt vidutāja lomu Irānas strīdā ar ASV par Irānas kodolprogrammu.
"Koordinators būtībā jau ir, jo Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels jau spēlē šo lomu, strādājot ārkārtīgi smagi, lai šo kopējo visaptverošo rīcības plānu dabūtu atpakaļ uz sliedēm.
Tāpat viņš kontaktējas ar visiem plāna dalībniekiem, arī jauno ASV administrāciju. Mērķis ir izpildīt Kopējo visaptverošo rīcības plānu un vienošanās ietvertos pienākumus.
Runājot par sankcijām, tās ir vienpusējas un tās ir ieviesusi iepriekšējā ASV administrācija. Mēs runājam ar ASV administrāciju, lai noskaidrotu, vai šīs sankcijas varētu atcelt, lai redzētu, vai mēs varam pilnībā īstenot Kopējo visaptverošo rīcības plānu," klāstīja ES pārstāvis.
KONTEKSTS:
2015. gadā Irāna un sešas pasaules lielvaras pēc ilgām sarunām panāca vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu. Rietumvalstu līderi šo vienošanos nosauca par nozīmīgu pavērsienu starptautiskajās attiecībās.
Pēc tam, kad ASV 2018. gadā izstājās no kodolvienošanās un atjaunoja ekonomiskās sankcijas pret Irānu, Teherāna vairs nepilda virkni vienošanās nosacījumu. Irānas prezidents Hasans Rohani paziņoja, ka Teherāna atkal pilnībā izpildīs kodolvienošanās nosacījumus, ja to darīs arī ASV.
2021. gada sākumā Irāna paziņoja, ka tā sāk urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim. Tas krietni pārsniedz maksimāli pieļaujamos sliekšņus, kas noteikti 2015. gada kodolvienošanās tekstā.
